Jolanta Lubēja

Nominēta “Dejas balvai 2017–2018” kategorijā “Klasiskās dejas dejotāja” par lomām:

Annele (“Pie zilās Donavas”)

Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā  balets “Pie zilās Donavas” tika uzvests 1957. gadā; 60 gadu laikā tas vairakkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Jaunais iestudējums godina vēl kādu jubileju – 2017. gada aprīlī atzīmējām 110 gadus, kopš dzimusi šī baleta iestudētāja, leģendārā baletdejotāja, baletmeistare un pedagoģe Helēna Tangijeva-Birzniece.

Cerlīna (“Dons Žuans”)

Augstmanim Donam Žuanam, šķiet, ir viss: izskats, nauda, pils un, protams, – sievietes pārpārēm. Pavedinātājs, ne mīlnieks. Pašpārliecināts un vienīgi sev lojāls blēdis, kura harismai un romantiskās eksistences valdzinājumam tik bezspēcīgi ļaujas apkārtējie. “Cilvēks, kuru visi apskauž, ir supervaronis… Tiešām? Kas vispār mūsdienās nodrošina nemirstību?” jautā baleta jauniestudējuma Dons Žuans koncepcijas autori – kubiešu izcelsmes horeogrāfs, dejotājs Hulio Arosarena, kā arī dramaturģe, horeogrāfe un dejotāja Valentīna Turku no Slovēnijas – 230 gadus pēc Volfganga Amadeja Mocarta un libretista Lorenco da Pontes ikoniskās operas Dons Žuans pasaules pirmizrādes.
Apvienojot rūpīgi izvēlētas muzikālās partitūras no V. A. Mocarta operas ar Friderika Šopēna Variācijām par tēmu La ci darem la mano, kā arī labi zināmajiem operas tēliem piepulcējot klāt jaunus – Astoņas tumšas ēnas un ar diženu skaistumu apveltīto Viņu no citas pasaules, – ir tapis oriģināls, jutekliski izsmalcināts un provokatīvs skatuves mākslas darbs neobaroka stilistikā, kas, iespējams, pirmoreiz ļaus skatītājiem ielūkoties pasaulslavenā siržu lauzēja zemapziņas spoguļos.

Zāra (“Antonija #Silmači”)

Reibinoši zied vasara, saule kāpj kalnā pretī Jāņu naktij, un reibst arī Silmaču saimnieces Antonijas mīlestības izslāpusī sirds… Balets Antonija #Silmači ir romantiski dramatisks stāsts par alkām pēc personīgās dzīves piepildījuma. Tas radīts, iedvesmojoties no daudzu latviešu iemīļotākā dramaturģijas darba, Rūdolfa Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos motīviem, un Latvijas valsts simtgades gaidās līdzās Jura Karlsona agrāko gadu baletiem Sidraba šķidrauts un Karlsons lido…spilgti papildina latviešu oriģinālbaletu klāstu.

Aurora (“Apburtā princese”)

Pasaka par simtgadu miegā aizmigušu skaistu princesi, ko atmodina drosmīga prinča skūpsts. Čaikovska brīnišķīgā mūzika un iestudējuma krāšņais skatuves noformējums ved uz brīnumzemi, kurā mīt fejas, pasaku tēli, princeses un ļaundari. Baletā saglabāta Mariusa Petipā oriģinālā horeogrāfija.

Konstance (“Trīs musketieri”)

Uz Francijas karaļa Luija XIII galmu, kur dzirkstī intrigas, kvēlo mīla un naids, aicina doties neoklasiskā baleta Trīs musketieri autori – čehu komponists Jans Kučera un kanādiešu horeogrāfs Pols Čalmers. Pēc Morāvijas-Silēzijas Nacionālā teātra pasūtījuma tapušais iestudējums, kura pasaules pirmizrāde notika 2017. gada 23. martā Ostravā, tagad arī Latvijas Nacionālā baleta interpretācijā ļauj baudīt Aleksandra Dimā literāro meistardarbu, kura pasaulslavenie varoņi bezbailīgi stājas pretī karaļa galma viltīgajiem ienaidniekiem un pierāda, ka augstsirdība, asprātība, mīlestība un draudzība ir spēcīgākie ieroči cīņā ar meliem, nodevību un varaskāri.

Gulnāra (“Korsārs”)

Šis klasiskais balets, kura sižets aizgūts 1814. gadā sarakstītajā lorda Bairona poēmā, vēstī par karstasinīgo pirātu Konrādu, kurš iemīlējies skaistajā Medorā. Kad Konrāds un viņa biedri atbrīvo Medoru no vergu tirgus un aizved uz savu slepeno mītni, īstie piedzīvojumi tikai sākas…

Jolanta Lubēja par nomināciju Dejas balvai

Klasiskais balets ir ķermeņa un kustību skaistuma esence. Balerīna ir ēteriska un smalka būtne, kas paceļ šo mākslu augstākajā līmenī.

Man ir liels prieks, ka Latvijā klasiskais balets ir dzīvs un tiek mīlēts.

Balets ir talanta un darba apvienojums dzīvesveidā.

Paldies Dejas balvas dibinātājiem, kas novērtē ieguldīto darbu!