Jūlija Brauere

Nominēta “Dejas balvai 2017–2018” kategorijā “Klasiskās dejas dejotāja” par lomām:


Džuljeta (“Romeo un Džuljeta”)

Sergeja Prokofjeva balets „Romeo un Džuljeta”, kas tapis pēc Viljama Šekspīra ģeniālās traģēdijas motīviem, neapšaubāmi ir viens no populārākajiem sava žanra paraugiem 20. gadsimtā. Horvātu horeogrāfe Valentīna Turku savā iestudējumā piedāvā pārdroša, jutekliska un brutāla laikmeta vīziju, kur dzīvības un nāves jautājumi bieži tiek risināti iracionālā veidā un kaislību piesātinātā atmosfērā. Iestudējuma vizuālājā noformējumā izmantotie renesanses glezniecības un arhitektūras elementi pastiprina arī mūsdienu cilvēkam tik būtiskās ilgas pēc mūžīgās mīlestības. 


Konstance (“Trīs musketieri”)

Uz Francijas karaļa Luija XIII galmu, kur dzirkstī intrigas, kvēlo mīla un naids, aicina doties neoklasiskā baleta Trīs musketieri autori – čehu komponists Jans Kučera un kanādiešu horeogrāfs Pols Čalmers. Pēc Morāvijas-Silēzijas Nacionālā teātra pasūtījuma tapušais iestudējums, kura pasaules pirmizrāde notika 2017. gada 23. martā Ostravā, tagad arī Latvijas Nacionālā baleta interpretācijā ļauj baudīt Aleksandra Dimā literāro meistardarbu, kura pasaulslavenie varoņi bezbailīgi stājas pretī karaļa galma viltīgajiem ienaidniekiem un pierāda, ka augstsirdība, asprātība, mīlestība un draudzība ir spēcīgākie ieroči cīņā ar meliem, nodevību un varaskāri.


Marija (“Riekstkodis”)

Baleta darbība notiek Rīgā 19.gadsimta beigās – te jūtama pilsētas senlaicīgo ieliņu gaisotne, atrodami jūgendstilā veidoti interjeri, augu motīvi un efektīgi kontrasti: ārā ir ziema, bet telpās zied puķes. Ziemassvētku vakarā mazā Marija saņem dāvanā lelli – Riekstkodi. Rotaļlietas zem eglītes atdzīvojas, un sākas brīnumaini piedzīvojumi – istabā iebrūk peļu armija, Riekstkodis pārvēršas par princi, atbrīvo Mariju un aizved viņu uz pasaku zemi.


Nikija (“Bajadēra”)

Jau vairāk nekā 100 gadus skatītājus aizrauj Mariusa Petipā ģeniālā horeogrāfija romantiskajā stāstā par tempļa dejotāju, graciozo bajadēru Nikiju. Viņas mīlestība pret drosmīgo karotāju Soloru iet bojā izšķērdīgajā austrumu galmā, kur kaislības un intrigas dzeļ nāvējošāk par indīgām čūskām. Bajadēraspirmiestudējums LNO repertuārā ir spilgts notikums. Vien nedaudzas baleta trupas spēj sasniegt tik augstu māksliniecisko līmeni, lai iestudētu Bajadēru. Tagad to skaitam pievienojies arī Latvijas Nacionālais balets.


Cerlīna (“Dons Žuans”)

Augstmanim Donam Žuanam, šķiet, ir viss: izskats, nauda, pils un, protams, – sievietes pārpārēm. Pavedinātājs, ne mīlnieks. Pašpārliecināts un vienīgi sev lojāls blēdis, kura harismai un romantiskās eksistences valdzinājumam tik bezspēcīgi ļaujas apkārtējie. “Cilvēks, kuru visi apskauž, ir supervaronis… Tiešām? Kas vispār mūsdienās nodrošina nemirstību?” jautā baleta jauniestudējuma Dons Žuans koncepcijas autori – kubiešu izcelsmes horeogrāfs, dejotājs Hulio Arosarena, kā arī dramaturģe, horeogrāfe un dejotāja Valentīna Turku no Slovēnijas – 230 gadus pēc Volfganga Amadeja Mocarta un libretista Lorenco da Pontes ikoniskās operas Dons Žuans pasaules pirmizrādes.
Apvienojot rūpīgi izvēlētas muzikālās partitūras no V. A. Mocarta operas ar Friderika Šopēna Variācijām par tēmu La ci darem la mano, kā arī labi zināmajiem operas tēliem piepulcējot klāt jaunus – Astoņas tumšas ēnas un ar diženu skaistumu apveltīto Viņu no citas pasaules, – ir tapis oriģināls, jutekliski izsmalcināts un provokatīvs skatuves mākslas darbs neobaroka stilistikā, kas, iespējams, pirmoreiz ļaus skatītājiem ielūkoties pasaulslavenā siržu lauzēja zemapziņas spoguļos.


Odeta (“Gulbju ezers”)

“Gulbju ezers” ir baletu balets, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Petipā un Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai, iekāro jaunekli. Cīņa, mīļotās Odetas ievainojums, uzvara pār ļaunumu, kas ir tikai šķitums…

© 2019 Latvijas dejas informācijas centrs