Arturs Sokolovs

Nominēts “Dejas balvai 2017–2018” kategorijā “Klasiskās dejas dejotājs” par lomām:


Francis (“Pie zilās Donavas”)

Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā  balets “Pie zilās Donavas” tika uzvests 1957. gadā; 60 gadu laikā tas vairakkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Jaunais iestudējums godina vēl kādu jubileju – 2017. gada aprīlī atzīmējām 110 gadus, kopš dzimusi šī baleta iestudētāja, leģendārā baletdejotāja, baletmeistare un pedagoģe Helēna Tangijeva-Birzniece.


Dons Žuans (“Dons Žuans”)

Augstmanim Donam Žuanam, šķiet, ir viss: izskats, nauda, pils un, protams, – sievietes pārpārēm. Pavedinātājs, ne mīlnieks. Pašpārliecināts un vienīgi sev lojāls blēdis, kura harismai un romantiskās eksistences valdzinājumam tik bezspēcīgi ļaujas apkārtējie. “Cilvēks, kuru visi apskauž, ir supervaronis… Tiešām? Kas vispār mūsdienās nodrošina nemirstību?” jautā baleta jauniestudējuma Dons Žuans koncepcijas autori – kubiešu izcelsmes horeogrāfs, dejotājs Hulio Arosarena, kā arī dramaturģe, horeogrāfe un dejotāja Valentīna Turku no Slovēnijas – 230 gadus pēc Volfganga Amadeja Mocarta un libretista Lorenco da Pontes ikoniskās operas Dons Žuans pasaules pirmizrādes.
Apvienojot rūpīgi izvēlētas muzikālās partitūras no V. A. Mocarta operas ar Friderika Šopēna Variācijām par tēmu La ci darem la mano, kā arī labi zināmajiem operas tēliem piepulcējot klāt jaunus – Astoņas tumšas ēnas un ar diženu skaistumu apveltīto Viņu no citas pasaules, – ir tapis oriģināls, jutekliski izsmalcināts un provokatīvs skatuves mākslas darbs neobaroka stilistikā, kas, iespējams, pirmoreiz ļaus skatītājiem ielūkoties pasaulslavenā siržu lauzēja zemapziņas spoguļos.


Aleksis (“Antonija#Silmači”)

Reibinoši zied vasara, saule kāpj kalnā pretī Jāņu naktij, un reibst arī Silmaču saimnieces Antonijas mīlestības izslāpusī sirds… Balets Antonija #Silmači ir romantiski dramatisks stāsts par alkām pēc personīgās dzīves piepildījuma. Tas radīts, iedvesmojoties no daudzu latviešu iemīļotākā dramaturģijas darba, Rūdolfa Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos motīviem, un Latvijas valsts simtgades gaidās līdzās Jura Karlsona agrāko gadu baletiem Sidraba šķidrauts un Karlsons lido…spilgti papildina latviešu oriģinālbaletu klāstu.


Toreodors (“Karmena”)

Žorža Bizē operas “Karmena” populārās tēmas slavenais krievu komponists Rodions Ščedrins (1932) licis mežonīgos ritmos, spilgtinot kaislību tēmu un pasvītrojot likteņa iejaukšanos. Jaunā horeogrāfe Milana Komarova speciāli “LNSO vasarnīcai” izveidojusi savu stāstu par pazīstamo tēmu.
Milana Komarova saka: “Balets “Karmena” visiem asociējas ar klasisko izskatu un horeogrāfiju. Bet šoreiz stāsts tiks atveidots laikmetīgā baleta valodā, nezaudējot Rodiona Ščedrina mūzikas gaisotni un spānisko mentalitāti. Hosē un Karmenas attiecību postošās un iznīcinošās dabas priekšnojautu izrādē ienesīs jauns tēls – Liktenis. Izrādē uzsvērti galveno varoņu pretstati – Hosē Karmenas dēļ gatavs uz visu, bet Karmenai dzīve ir kā spēle.”


Princis Dezirē (“Apburtā princese”)

Pasaka par simtgadu miegā aizmigušu skaistu princesi, ko atmodina drosmīga prinča skūpsts. Čaikovska brīnišķīgā mūzika un iestudējuma krāšņais skatuves noformējums ved uz brīnumzemi, kurā mīt fejas, pasaku tēli, princeses un ļaundari. Baletā saglabāta Mariusa Petipā oriģinālā horeogrāfija.


Hercogs Bekingems, Atoss (“Trīs musketieri”)

Uz Francijas karaļa Luija XIII galmu, kur dzirkstī intrigas, kvēlo mīla un naids, aicina doties neoklasiskā baleta Trīs musketieri autori – čehu komponists Jans Kučera un kanādiešu horeogrāfs Pols Čalmers. Pēc Morāvijas-Silēzijas Nacionālā teātra pasūtījuma tapušais iestudējums, kura pasaules pirmizrāde notika 2017. gada 23. martā Ostravā, tagad arī Latvijas Nacionālā baleta interpretācijā ļauj baudīt Aleksandra Dimā literāro meistardarbu, kura pasaulslavenie varoņi bezbailīgi stājas pretī karaļa galma viltīgajiem ienaidniekiem un pierāda, ka augstsirdība, asprātība, mīlestība un draudzība ir spēcīgākie ieroči cīņā ar meliem, nodevību un varaskāri.


Alberts (“Žizele”)

 „Žizele” ir viens no pirmajiem lielajiem romantisma baletiem un viens no retajiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Uz lauku ciemata idilles fona risinās stāsts par naivās meitenes nodoto mīlestību, ārprātu un dzīvi pēc nāves baisi skaistajā pasaulē, kurā valda vilas – atriebīgi pieviltu sieviešu rēgi. 

FOTO: Raimonds Martinovs

© 2019 Latvijas dejas informācijas centrs