Viktors Seiko

Nominēts “Dejas balvai 2017–2018” kategorijā “Klasiskās dejas dejotājs” par lomām:

Princis Dezirē (“Apburtā princese”)

Pasaka par simtgadu miegā aizmigušu skaistu princesi, ko atmodina drosmīga prinča skūpsts. Čaikovska brīnišķīgā mūzika un iestudējuma krāšņais skatuves noformējums ved uz brīnumzemi, kurā mīt fejas, pasaku tēli, princeses un ļaundari. Baletā saglabāta Mariusa Petipā oriģinālā horeogrāfija.

Princis Zigfrīds (“Gulbju ezers”)

“Gulbju ezers” ir baletu balets, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Petipā un Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai, iekāro jaunekli. Cīņa, mīļotās Odetas ievainojums, uzvara pār ļaunumu, kas ir tikai šķitums…

Atavio (“Dons Žuans”)

Augstmanim Donam Žuanam, šķiet, ir viss: izskats, nauda, pils un, protams, – sievietes pārpārēm. Pavedinātājs, ne mīlnieks. Pašpārliecināts un vienīgi sev lojāls blēdis, kura harismai un romantiskās eksistences valdzinājumam tik bezspēcīgi ļaujas apkārtējie. “Cilvēks, kuru visi apskauž, ir supervaronis… Tiešām? Kas vispār mūsdienās nodrošina nemirstību?” jautā baleta jauniestudējuma Dons Žuans koncepcijas autori – kubiešu izcelsmes horeogrāfs, dejotājs Hulio Arosarena, kā arī dramaturģe, horeogrāfe un dejotāja Valentīna Turku no Slovēnijas – 230 gadus pēc Volfganga Amadeja Mocarta un libretista Lorenco da Pontes ikoniskās operas Dons Žuans pasaules pirmizrādes.
Apvienojot rūpīgi izvēlētas muzikālās partitūras no V. A. Mocarta operas ar Friderika Šopēna Variācijām par tēmu La ci darem la mano, kā arī labi zināmajiem operas tēliem piepulcējot klāt jaunus – Astoņas tumšas ēnas un ar diženu skaistumu apveltīto Viņu no citas pasaules, – ir tapis oriģināls, jutekliski izsmalcināts un provokatīvs skatuves mākslas darbs neobaroka stilistikā, kas, iespējams, pirmoreiz ļaus skatītājiem ielūkoties pasaulslavenā siržu lauzēja zemapziņas spoguļos.

Aleksis (Antonija #Silmači)

Reibinoši zied vasara, saule kāpj kalnā pretī Jāņu naktij, un reibst arī Silmaču saimnieces Antonijas mīlestības izslāpusī sirds… Balets Antonija #Silmači ir romantiski dramatisks stāsts par alkām pēc personīgās dzīves piepildījuma. Tas radīts, iedvesmojoties no daudzu latviešu iemīļotākā dramaturģijas darba, Rūdolfa Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos motīviem, un Latvijas valsts simtgades gaidās līdzās Jura Karlsona agrāko gadu baletiem Sidraba šķidrauts un Karlsons lido…spilgti papildina latviešu oriģinālbaletu klāstu.

Francis (“Pie zilās Donavas”)

Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā  balets “Pie zilās Donavas” tika uzvests 1957. gadā; 60 gadu laikā tas vairakkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Jaunais iestudējums godina vēl kādu jubileju – 2017. gada aprīlī atzīmējām 110 gadus, kopš dzimusi šī baleta iestudētāja, leģendārā baletdejotāja, baletmeistare un pedagoģe Helēna Tangijeva-Birzniece.