Izrāde “Future Freak”

Nominācija “Dejas balvai 2017–2018” kategorijā “Laikmetīgās dejas iestudējums vai notikums”


Žūrijas komentārs

Oriģināls un inovatīvs ekoloģiskās drāmas tēmas mākslinieciskais risinājums. Autentiska un iztēli rosinoša horeogrāfija sinerģijā ar mūziku un video rada sirreālas ainas, kuras daļēji jau ir realitāte.

Radošā komanda

Ideja, horeogrāfija, izpildījums: Agate Bankava un Andris Kačanovskis
Māksliniece: Ieva Kauliņa
Video: Paulīne Kalniņa
Mūzika: Domas Uselis
Producents: Ģertrūdes ielas teātris

Iestudējuma apraksts

Profesors Juvals Noa Harari (Yuval Noah Harari) nākotnes cilvēka definīcijai piedāvā versiju “Homo Deus”, mēs – daudz vieglprātīgāku un ne tik cildinošu – “Future Freak”.
Izrādē “Future freak” uzburtas trīs no tūkstošiem iespējamo versiju, kā ekoloģiskais piesārņojums, informācijas blīvums, vēsturiskā bagāža, kanonizētā māksla, vēlme būt mūžīgi jaunam un veselam varētu ietekmēt nākotnes cilvēku. Neviens nezina, kā būs. Šī ir tikai mūsu spekulācija.

Recenzijas

Atsacījušies no ārišķības un ekstravagantajiem atribūtiem, kas raksturīgi tēliem izrādes sākumā, vienkāršos kombinezonos tērpti ķermeņi veido teju organiskus savienojumus, kas pludina abu ķermeņu robežas, apliecinot, ka tikai kvalitatīvai cilvēciskai saskarsmei ir un būs jelkāda nozīme. Un, lai arī uz skatuves notiekošais, šķiet, attiecas tikai uz viņiem diviem, abi dejotāji iezīmē arī nākotnes politiku, parādot, ka intersubjektivitāte ir vienīgā pilnvērtīgā izdzīvošanas stratēģija, kuras termiņam nav noilguma.
Jana Kukaine, journal.dance.lv

Abos tēlos kustības liecināja par pakāpenisku attīstību, it īpaši vēlos izcelt Agates Bankavas solo – “Viņa ir dzīva! Viņa ir dzīva” ainu, kas vēl ilgi paliks manā atmiņā. Brīdis, kad cilvēks, kurš jau ilgstošu laiku ir pieslēgts pie sistēmas un nav izdvesis nevienu dzīvības pazīmi, sāk kustēties, ir patiešām skaists, tā ir kā no jauna piedzimšana. Šai solo tika izmantoti arī baleta elementi, kustību izpildījums rosināja domas par jaunību, lokanu un vieglu ķermeni, kurš it kā būtu nedaudz atrāvies no zemes, levitētu mūzikas pavadījumā un, piepildoties ar skābekli, pulsējoši izplestos un sarautos telpā.
Mārtiņš Sprūds, journal.dance.lv

FOTO: Anna Rosalie Uudre




© 2019 Latvijas dejas informācijas centrs