Izrāde “Manu acu tulkojums”

Nominācija “Dejas balvai 2017–2018” kategorijā “Laikmetīgās dejas iestudējums vai notikums”


Žūrijas komentārs

Mūsdienu sabiedrībā aktuālas problēmas risinājums ar laikmetīgās dejas izteiksmes līdzekļiem. Oriģināla un autentiska kustību leksikas koncepcija un mākslinieciski augstvērtīga tās realizācija.

Radošā komanda

Horeogrāfija: Alise Madara Bokaldere
Dejo: Jana Jacuka, Laura Kušķe
Muzikālais pavadījums: Ilona Dzērve, Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne (grupa “Tautumeitas”)
Vizuālais dizains: Zane Priede
Tērpu māksliniece: Berta Vilipsone
Gaismu mākslinieks: Ainis Žīgurs
Producents: Latvijas Kultūras akadēmija, Laine Pole

Iestudējuma apraksts

Izrāde ir vērotāja redzējums par blakusesošajiem. Kas tiek uztverts, tas tiek pamanīts. Pamanītais tulkots no redzētā uz verbāli izteiktu redzējumu, uz diviem dejotājiem, kas šo vēstīto tulkojumu pārvērš kustībā.
Mēs visi pazīstam prieku un visi pazīstam arī skumjas. Mums tās ir saprotamas. Mēs tās pieņemam. Bet kas notiek tad, kad vairs pašam nav saprotams, kādēļ tās mūs apciemo? Cik ilgi mēs šo viesi pieņemam un paciešam, un pavedinām uz ilgāku palikšanu? Kad šī kontrole pazūd? Par sāpēm, par smagumu, par izmisumu. Izrāde ir balstīta tajā, ko es redzu. Kā meita, kā draugs, kā paziņa, kā nepazīstams cilvēks. Tas, ko es spēju uztvert, pati tajā nekāpjot. Pamanītais tulkots no redzēta uz izteiktu.

Recenzijas

Alises darbā piedalās divas spēcīgas dejotājas – Jana Jacuka un Laura Kušķe. Viņas ir nedalāmas, abas ir viens vesels organisms – cilvēks. Nepārtrauktais emocionālās koncentrēšanas un fiziskās kontroles darbs, kura laikā dejotājas atrodas “kontaktā”, atļāva skatītājiem izelpot tikai pašās beigās kopā ar dalībniecēm. Apbrīnojami, ka ķermeņi runā skaļāk par vārdiem un vēstījums ir nolasāms pirmajās minūtēs. Dzīvais vokālais pavadījums papildināja izrādi un apstiprināja manu spriedumu, ka horeogrāfei bija ļoti skaidra vīzija, ko un kā teikt skatītājiem.
Marija Saveiko, journal.dance.lv

Mūzika un kustība radīja iespaidu, ka izpildītājas ir viens vesels, nedalāms – tāda forma, kas nespēj pati sevi kontrolēt, bet mistiskā kārtā spēj sevi līdzsvarot, saprast savas iespējas. Dejā bija jūtama attīstība, pārmaiņas, virzība uz ķermeņa stabilitāti un noturību pret visām iespējamām grūtībām, ko spēj sagādāt atrašanās neērtās, nedabīgās pozīcijās.
Mārtiņš Sprūds, journal.dance.lv

© 2019 Latvijas dejas informācijas centrs