Koncertuzvedums “Zemgales gredzens”

Nominācija “Dejas balvai 2017–2018” kategorijā “Pārsteigums dejas mākslā”


Žūrijas komentārs

Izrādes veidotājiem izdevies savienot mūziku, kino, dzeju un deju savstarpēji bagātinošā veselumā. Caur kustību valodu dziļi personīgi pārdzīvojumi tiek pacelti pārlaicīgā, simboliskā līmenī.


Radošā komanda

Režisors, video mākslinieks: Roberts Rubīns
Libreta autore
: Inese Zandere
Komponisti: Pēteris Vasks, Līga Celma-Kursīte
Muzikālais vadītājs un diriģents: Sigvards Kļava
Horeogrāfi
: Lilija Lipora, Guntis Spridzāns
Gaismu mākslinieks: Mārtiņš Felfmanis
Kostīmu un grima māksliniece: Baiba Grīna
Datorgrafika: Pauls Puikāns
Producents
: “Latvijas Koncerti”

Uzveduma apraksts

Koncertuzvedumu cikla “Latvijas gredzens” noslēdzošais posms – kino koncerts “Vēstures palos” – vēsta par Zemgali kā arkla un zobena zemi, kur auglība mijas ar nāvi. “Tajā skan militāri marši un sēru mūzika, kanonizētas leģendas un pašapzinīgas pūtēju zaļumballes. Plašie tīrumi pārvēršas karalaukos un kapulaukos, kas atkal pārtop tīrumos, un tajos izaug latviešu literārā valoda, pirmie prezidenti un valstsvīri, diži dzejnieki un stipras dzejnieces. Zemgales mērogs ir apvāršņa plašums, un Latvijas valsts tajā ir kā Lielupe, kuras palos atkal satiekas vēstures līdzenumā izkliedētās dvēseļu upītes,” raksta uzveduma veidotāji.
“Zemgales gredzens. Vēstures palos.” muzikālo pamatu veido Pētera Vaska un Līgas Celmas-Kursietes mūzika. Saturiski tas ir stāsts par Zemgales īpašo vietu Latvijas kopainā, tās cilvēkiem, dabu, pagātni un šodienu. Uzvedumā laikmetīgā deja un mūsdienu deja izvēlēta kā stāstošais elements par zemgaliešu vēsturi cauri gadu desmitiem. Uzvedumā mijās vides (video) un skatuves deja, radot nepārtrauktu uzmanību stāstam. Sievišķā un vīrišķā saspēle ir galvenais akcents Lilijas Liporas un Gunta Spridzāna veidotajā dejas partitūrā.

Recenzijas

Izrādes veidotāji ir trāpījuši punktā, kur video un dejotāji nekļuva par ilustrējošu piekabi skaņdarbiem (vai arī otrādi), bet gan iedzīvināja jaunu, savstarpēji bagātinošu dimensiju. Skepses žogs tika uzlauzts, un pat tādus Vaska opusus kā ”Līdzenuma ainavas” un ”Zīles ziņa” piedzīvoju citā rakursā. (..) Dejotāji ar jēgpilnu kustību valodu iedzīvināja simboliskos un ārpusmuzikālos ”Zīles ziņas” valodas šifrus.
Lauma Melnace, delfi.lv

Dažādie elementi – kino un mūzika, dzeja un ierakstā dzirdamās dzejnieku balsis, laikmetīgā vides deja ekrānā un uz skatuves, lieliski nofilmētās Zemgales dabas ainavas un asprātīgās animācijas un portretējošie aktierdarbi (Latvijas pirmās brīvvalsts prezidentu un valstsvīru portretējumi) – ir saliedēti harmoniskā, izteiksmīgā un nesamākslotā veselumā. Tas piepilda emocionālās gaidas un sapurina ar pārsteigumiem.
Inese Lūsiņa, Diena


© 2019 Latvijas dejas informācijas centrs