Deju lieluzvedums “Māras zeme”

Nominācija “Dejas balvai 2017–2018” kategorijā “Skatuviskās tautas dejas
uzvedums vai notikums”


Žūrijas komentārs

Vairāk nekā 18 tūkstošu visu paaudžu dejotāju kopdarbs, izdejojot latviešu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai. Liela horeogrāfu uzdrošināšanās, radošs un interesants skatījums.


Radošā komanda

Mākslinieciskie vadītāji un koncepcijas autori: Jānis Ērglis un Jānis Purviņš
Libreta autore, uzveduma līdzautore: Ieva Struka
Koncepcijas autors un režisors: Elmārs Seņkovs
Koncepcijas autors un scenogrāfs: Reinis Suhanovs
Kostīmu māksliniece: Evija Dāboliņa
Gaismu mākslinieks: Oskars Pauliņš
Rakstu un zīmju konsultante: Daina Kraukle
Virsvadītāji: Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, debitantes – Dagmāra Bārbale, Selga Apse (Kanāda)
Goda virsvadītāji: Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius (Austrālija), Elga Drulle, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva un Uldis Šteins
Projekta vadītāja: Maruta Alpa
Producents: Latvijas Nacionālais kultūras centrs

Lieluzvedumā piedalās

278 jauniešu deju kolektīvi, 7298 dalībnieki
329 vidējās paaudzes deju kolektīvi, 7843 dalībnieki
87 senioru deju kolektīvi, 1848 dalībnieki
45 bērnu deju kolektīvi, 1161 dalībnieks

Kopā 739 deju kolektīvi, 18 150 dalībnieki

Iestudējuma apraksts

Daugavas stadionā vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju izdejo mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām. Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos tiek iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi.
Uzvedumā skan grupu “Iļgi”, “Auļi” mūzika, kā arī  Jura Kulakova mūzika Kristapa Krievkalna aranžējumā un latviešu tautas mūzika Jura Vaivoda aranžējumā.

“Dejošana ir maģiska lieta, kas mūs ietekmē zemapziņas līmenī. Tas ir milzīgs spēks, īsts, milzīgs spēks, kur daudzi dejotāji apvienojas, lai dejotu vienā ritmā, vienā solī, vienā elpas vilcienā. Ar prieku un lepnumu izdejosim “Māras zemes” likteņstāstu, tāpēc ka tas ir mūsējais. Lai skatītāji redz mūsu rakstus, lai izbauda mūsu vienotību ritmā, vienotā dejas solī, lai sajūt mūsu dejotprieku.”
(Jānis Ērglis, deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs)

“Deju svētki ir maize latvieša dvēselei. Ikviens no mums, kas šovasar būs “Daugavas” stadionā, lai kopā radītu lielos deju rakstus, droši var teikt – Latvija ir mana dzīve! Tā ir manas dzimtas pagātne, tas ir mans tagadnes mirklis, tie ir mūsu nākotnes sapņi. Latvijā varam dejot, dziedāt un dzīvot latviski. Tāpēc ir radies stāsts dejā “Māras zeme” – stāsts par ikkatru no mums, par mūsu senčiem. Tas ir stāsts par latvieti vairāku gadu simtu laikā, par latviskām dzīvošanas vērtībām, dzīvošanas dzirksti, trauslumu un mīlestību. Gaismu sauca, Gaisma ausa! Lai top!”
(Jānis Purviņš, deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs)


Recenzijas

(..) kopumā es esmu šī uzveduma uzrunāta – to panāca dejotāju vienotība un labi izpildītais “mājas darbs” – katra kolektīva ieguldītais darbs. Un, protams, kopējais iestudējuma ritms – stabils, izsvērts un pārdomāts. To pastiprināja rimtie deju iznācieni, fundamentālie laukuma zīmējumi, horeogrāfu māka rīkoties ar kontrapunktu deju zīmējumos un galu galā simtgadei atbilstošs vēriens. Laukums dzīvoja, elpoja, juta, pārdzīvoja, un es, tāpat kā visi skatītāji, nokļuvu tā varā. Svētki ir notikuši – no visas sirds!
Rita Spalva, dance.lv

Šoreiz gluži kā olimpiādē teikšu – “Māras zeme” bija vislabākais deju lieluzvedums vēsturē! Ir noticis mākslas fakts, un šo uzvedumu var un vajag vērtēt kā mākslas darbu.
Inta Balode, Diena

Dita Jonīte, delfi.lv

Ernests Spīčs, tvnet.lv






© 2019 Latvijas dejas informācijas centrs