Genādijs Gorbaņovs

Nominēts “Dejas balvai 2019–2020” kategorijā “Ieguldījums dejas mākslā” par augstvērtīgu Latvijas Nacionālās operas un baleta vīriešu solistu repetitora darbu, nodrošinot baleta repertuāra izrāžu nemainīgu kvalitāti, sagatavojis izrādēm solistus Arturu Sokolovu, Kristapu Jaunžeikaru, Germanu Sevčenko u.c.

“G. Gorbaņovs ir pats sportiskākais no Latvijas visu laiku baletdejotājiem. Sportiskumu veido dotumi. Vieglums soļos un lēcienos, lēcienu augstums un formas precizitāte, precīza, nesalauzīta un ātra griešanās, uzmanīga un fiziski droša partnerība. Pat savā sliktākajā formā viņš ir pietiekami labs. Vienmēr startam gatavs. Pēc visiem saviem dotumiem – tehniskā spožuma, īpatnā, paskarbā, emocionālā noskaņojuma, ārējā veidola, sportiskuma un asuma – viņš ir spilgts traģiskās groteskas dejotājs, īpatns premjers visās lomās. Šķiet, ka viņam “dzelzs” nervi un viņš zina dejas ilggadības noslēpumu, turoties Latvijas baleta elitē jau vairāk nekā trīsdesmit piecus gadus, izpelnoties epitetu Genādijs Nevīstošais. (E. Tivums)

Mākslinieka spilgtāko lomu vidū – Bazils L. Minkusa baletā “Dons Kihots”, Skaramušs Ž. Sibeliusa “Skaramušā”, Antonijs E. Lazareva baletā “Atnonijs un Kleopatra”, Armens A. Hačaturjana baletā “Gajanē”, Romeo S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta” u.c. Spilgts notikums dejotāja karjerā bija mākslinieka rīkotais radošā darba vakars (1978), kurā uz Lielās skatuves Genādijs Gorbaņovs dejoja tieši viņam sacerētas horeogrāfiskās partitūras – S. Prokofjeva “Pazudušais dēls”, M. Murdmā horeogrāfiju, I. Kalniņa “Pārrautā dziesma” (4. simfonija), B. Eifmana horeogrāfiju, “Divbalsība” ar grupas “Pink Floyd” mūziku, J. Kaprāļa horeogrāfiju.

Genādijs Gorbaņovs beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, kur mācījies pie pedagogiem N. Leontjevas, V. Bļinova, J. Pankrates, A. Ēķa, A. Lemberga un V. Cukanova. Kopš 1967. gada Genādijs Gorbaņovs ir Latvijas Nacionālās operas baleta solists, ilgus gadus arī LNO baleta pedagogs un repetitors. Aktīvo skatuves gaitu laikā regulāri uzstājies Igaunijas Nacionālajā operā “Estonia”. Starp viņa audzēkņiem ir tādi baleta solisti kā Raimonds Martinovs, Viktors Seiko, Artūrs Sokolovs, Zigmārs Kirilko, Ringolds Žigis un citi. 

Savulaik saņēmis sudraba medaļu Varnas starptautiskajā baleta mākslinieku konkursā (1972), diplomu kā labākajam balerīnas partnerim Varnas starptautiskajā baleta mākslinieku konkursā (1976), diplomu Maskavas starptautiskajā baleta mākslinieku konkursā (1977), bijis LPSR Tautas skatuves mākslinieks (1976). Apbalvots ar  Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2010), H. Tangijevas-Birznieces balvu (2011) un Valsts kulūtrkpitāla fonda mūža stipendiju (2016).

© 2019 Latvijas dejas informācijas centrs