Ieva Gaurilčikaite-Sants
Nominācija “Dejas balvai 2019–2020” kategorijā “Laikmetīgās dejas dejotājs/a” par izpildījumu izrādēs:
“Satikt”
“Satikt” ir iestudējums, kurā, satiekoties kustībai un skaņai, rodas radoša sintēze. Atšķirībā no daudzām citam dejas izrādēm šajā skaniskajam materiālam ir tikpat liela nozīme, cik horeogrāfijai. Varētu pat teikt, ka horeogrāfēta tiek skaņa. Lai vai kā – abi nevar pastāvēt viens bez otra, tikai satiekoties rodas izrāde. Ar Sandijas Santas dramaturģisko atbalstu un Jēkaba Nīmaņa muzikālo apdari, izmantojot tradicionālās lietuviešu sutartines un laikmetīgo deju, ir radīts stāsts par satikšanu – pašam ar sevi un citiem. Skatītājam, atrodoties telpā, ir iespēja piedzīvot vairāku mākslas virzienu saplūšanu vienā.
“Labrys”
“Labrys” ir iekļaujošās dejas izrāde, kuru tās ģeometriskā stāvokļa un laika ritējuma dēļ var salīdzināt ar labirintu – vietu, kurā, pat ja tā šķiet saprotami organizēta, var ļoti ātri apmaldīties. “Labrys” kustību trajektorijas un skaņa atgādina vienlaikus telpā topošu un gaistošu dzīvu rakstu. Tāpat kā iepriekšējos darbos, arī “Labrys” dejas māksliniece Ieva Gaurilčikaite-Sants un horeogrāfs Krišjānis Sants mēģina atrast veidus, kā rosināt mākslas darbu piedzīvot no tā iekšienes. Šoreiz izpildītāji kustas apkārt sēdošiem skatītājiem, kuriem, savukārt, arī ir iespēja griezties ap savu asi, līdz ar to visi minētie piedalās gan horeogrāfijas vērošanā, gan tās radīšanā.
Foto: Aleksejs Koškins, “Labrys”, Sansusī vakars Cēsīs, 2020
Žūrijas komentārs
Vērojot Ievu uz skatuves, ir sajūta, ka viņa dejo katrā solī, katrā rokas pacēlienā, katrā griezienā, skatienā un elpā. Viņai piemīt spēcīga koncentrēšanās spēja. Demonstrējot ārēji vieglu un mierīgu kustības plūdumu, viņa skaita, pārredz telpu, apzinās sava ķermeņa kustību tajā un precīzi sadarbojas ar partneriem.
Raksti un recenzijas
Atis Rozentāls. Skatītājs zīmju sistēmas vidū
Marija Saveiko. Prāts vai iztēle?