Jana Jacuka
Nominēta “Dejas balvai 2019–2020” kategorijā “Laikmetīgās dejas horeogrāfs/e” par izrādēm:
“Viss būs labi”
Janas stāsts par ģimeni un pieaugšanu sākas ar spilgtu epizodi bērnībā un ved cauri trauslajām meitas un tēva attiecībām.
“Baiļu rutīna”
Kad iestājas bailes, iestājas klusums. Bet šajā izrādē Jana runā un ieved pasaulē, kur bailes nav vājuma pazīme, bet izdzīvošanas metode. Baiļu rutīna ir kļuvusi par Janas ikdienas dzīves sabiedroto, bet vai tā tam būtu jābūt? Cik pasargāta ir jauna meitene pieaugot? Kā drošākā vieta var kļūt par bīstamāko? Par ko mēs runājam un par ko – klusējam? Horeogrāfes Janas Jacukas solo darbs ir personisks stāsts par spēku būt “vājajam” dzimumam.
“Lietisko pierādījumu muzejs”
Katra trešā Latvijas sieviete dzīves laikā ir pieredzējusi emocionālu, fizisku, ekonomisku vai seksuālu vardarbību ģimenē. 17% gadījumu nonāk policijā, bet par 83% neziņo nekur, un patiesību zina tikai sieviete pati. Tomēr šis nav noslēpums, ar ko jādzīvo vienai. Klusēšana nav zelts.
“Lietisko pierādījumu muzejs” ir dokumentāla, interaktīva izstāde kādā skaistā Rīgas dzīvoklī Avotu ielā, kurā kā eksponāti ir izstādīti 54 ikdienišķi priekšmeti un personiskas lietas. Tie visi pieder sievietēm, kas cietušas no vardarbības ģimenē, un ir notikumu tiešie un varbūt
vienīgie liecinieki. Šīs lietas, ko neviena tiesa nepieņemtu kā ticamus pierādījumus, atklāj stāstus, kurus slēpj pārāk daudzas ģimenes. Izstādi noslēdza 24 h lasījumu maratons – simboliska akcija, kas pulcēja 18 sievietes, kuras nepārtraukti lasīja vardarbības pieredzes stāstus, ar balsi konfrontējot klusēšanu vienas diennakts garumā.
Žūrijas komentārs
Darbu tematika – izvēle uzsākt atklātu sarunu par vardarbību pret sievieti – ir ne tikai drosmīgs un sociāli atbildīgs lēmums, bet arī mākslinieciska vērtība, kas nolasāma tik personiskajā un jūtīgajā kustību valodā. Horeogrāfe sniedz iespēju ar mākslas starpniecību aktualizēt sociāli nozīmīgus jautājumus, vienlaikus radot augstvērtīgus mākslas darbus.
Raksti un recenzijas
Ludmila Meteļska. Horeogrāfe Jana Jacuka: Es baidos, jo esmu piedzimusi par sievieti
Anda Buševica. Baiļu ieradums ir kas tāds, kas pastāv vēl pirms vārdiem, bailes ir ķermenī
Taisija Frolova. Mīts par skaistumu
Laura Lapiņa. Tā runāja horeogrāfe. Par Janas Jacukas īsizrādi ciklā “Ārējais klimats / iekšējais laiks”
Bailes nav tāpat. Horeogrāfes Janas Jacukas izrāde “Baiļu rutīna” nodota skatītāju vērtējumam
Linda Liepiņa. No savām bailēm nav jābaidās
Māra Rozenberga. Neklusēt par ģimenes vardarbību. Top mākslas projekts “Lietisko pierādījumu muzejs”