Izrāde/performance dejas valodā “Intervija ar Frānsisu Bēkonu”

Nominācija “Dejas balvai 2019–2020” kategorijā “Pārsteigums dejas mākslā”

Radošā komanda

Režisore: Madara Dišlere
Idejas autore un scenogrāfe: Laura Dišlere
Horeogrāfes: Liene Grava (laikmetīgā deja), Simona Orinska (buto)
Gaismu mākslinieks: Juris Zemītis
Video mākslinieks: Viktors Keino
Ķermeņu apgleznojumi: Stīna Skulme-Balode
Mūzika: Mārcis Auziņš
Laikmetīgās dejas dejotāji: Elīna Gediņa, Ivars Broničs, Ģirts Bisenieks, Artūrs Nigals, Eva Krūmiņa
Buto dejotāji: Laura Feldberga, Ieva Putniņa, Elīna Assāne-Barkonova, Ance Vesingi
Producents: Laura Dišlere, filmu studija “Janvāris 80” sadarbībā ar “Filmdecor” un “Suns Studio”

Izrādes/performances apraksts

Laikmetīgās dejas izrādes pamatā ir ideja par radīšanu, iznīcību un piedzimšanu no jauna. Izrādes stāsts balstīts angļu gleznotāja Frānsisa Bēkona sniegtajās intervijās un mūsu interpretācijā par šī mākslinieka radošo procesu, daiļrades un personības rašanās un attīstības ceļu. 

F. Bēkons uzskatīja, ka labākie darbi top, autoram atrodoties neziņas stāvoklī un darbojoties instinktu pavadā. Tas sasaucas ar laikmetīgās dejas buto principu, ka, uzsākot deju, ir jāatsakās no sevis paša un jānonāk stāvoklī, kad esi kā tukša čaula. Katrs dejotājs ir daļa no gleznas un katra glezna – daļa no dejas. Apgleznotie dejotāju ķermeņi kā puzles fragmenti veido scenogrāfiju, ķermeņu veidotās gleznu kompozīcijas darbojas kā fons jaunu elementu rašanās procesam, taču reizēm katrs apgleznotais dejotājs ieraugāms arī kā autonoms elements tukšās, F. Bēkona deformētās telpas ietvaros. Dažādo mūsdienu dejas stilu saskarsmē kontrastē un saplūst kopā to filozofija – eiropeiskā laikmetīgā deja darbojas vertikāli gluži kā kristīgā dieva koncepcija, bet buto darbojas horizontāli, atbilstoši japāņu uzskatu koncepcijai, kura arī ir šīs dejas pamatā.




© 2019 Latvijas dejas informācijas centrs