Alise Prudāne-Spridzāne

Nominēta “Dejas balvai 2021–2022” kategorijā “Baletdejotāja” par lomām iestudējumos:

Romola, Kaut kas (“Ņižinskis”)

“Ņižinskis” ir horeogrāfa Marko Gekes laikmetīgā baleta izrāde par baletdejotāju un horeogrāfu Vaclavu Ņižinski. Tā atklāj Ņižinska dzīves nozīmīgākos brīžus uz skatuves un ārpus tās, parādot ciešo mākslas un neprāta saikni.
Desmit gadus Vaclavs Ņižinskis (1890–1950) bija leģendārā Sergeja Djagiļeva vadītā Krievu baleta (“Ballets Russes”) vadošais solists un horeogrāfs. Viņa virtuozie lēcieni un androgīnā harisma apbūra skatītājus, savukārt viņa pārdrošās horeogrāfijas provocēja skandālus. Mūža pēdējos trīsdesmit gadus mākslinieks pavadīja garīgās veselības ārstniecības iestādēs.
“Ņižinskis” pasaules pirmizrādi piedzīvoja dejas kompānijā “Gauthier Dance” Štutgartē 2016. gadā. Kopš tā laika iestudējums plaši izrādīts viesizrādēs visā pasaulē. 2017. gadā Marko Geke par šo iestudējumu saņēmis Itālijas dejas balvu “Danza&Danza” nominācijā “Gada labākā horeogrāfija”.

Soliste (“Serenāde. Carmina Burana”)

“Serenāde”

Džordžs Balančins uzskatāms par 20. gadsimta ietekmīgāko klasiskā baleta horeogrāfu un neoklasiskā baleta pamatlicēju. Pagājušā gadsimta 20. gados bijis leģendārā Sergeja Djagiļeva “Ballets Russes” horeogrāfs. Viņa 1934. gadā dibinātā Amerikas Baleta skola pavēra iespēju klasiskā baleta attīstībai Amerikas Savienotajās Valstīs. Balančins 1948. gadā dibinājis Ņujorkas Pilsētas baletu, līdz mūža beigām 1983. gadā bijis tā mākslinieciskais vadītājs un vadošais horeogrāfs. Dzīves laikā radījis simtiem baleta horeogrāfiju, darbojies Brodvejas un Holivudas projektos, arī operā un televīzijā.
Džordža Balančina balets “Serenāde” tiek uzskatīts par vienu no dejas vēstures stūrakmeņiem. Tā ir vizuāli poētiska horeogrāfija, kas oriģināli veidota baletskolas audzēkņiem. Balets “Serenāde” radīts, izmantojot Pētera Čaikovska “Serenādi” stīgu orķestrim do mažorā, tas pirmoreiz izrādīts 1934. gadā Amerikas Baleta skolas audzēkņu izpildījumā Fēliksa Varburga īpašumā Ņujorkas pievārtē. “Serenāde” ir Balančina visbiežāk izpildītais balets, ko dejo gan skolās, gan profesionālās baleta kompānijā visā pasaulē.

“Carmina Burana”

Edvarda Kluga laikmetīgās horeogrāfijas pamatā ir vācu komponista Karla Orfa (1895–1982) leģendārā oratorija “Carmina Burana”, kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. Scēniskajā kantātē izmantots kādā Bavārijas klosterī atrasts viduslaikos tapis dzejas krājums, kurā skartas dažādas tēmas: veiksmes un bagātības nepastāvīgums, dzīves gaistošā daba, pavasara atnākšana, arī iedzeršanas un iekāres bauda un posts. Oratorijas centrālais simbols – likteņa rats – griežas, pārvēršot prieku rūgtumā un cerību sērās. Edvarda Kluga horeogrāfijā galvenais vizuālais elements ir aplis – visvienkāršākais un tajā pašā laikā vispilnīgākais dabas veidojums. Baleta “Carmina Burana” pirmizrāde notika “Les Grands Ballets Cannadiens” Monreālā 2019. gada oktobrī. 
Mariboras baleta mākslinieciskais vadītājs Edvards Klugs ir starptautiski atzīts rumāņu laikmetīgā baleta horeogrāfs. Viņa īpašajā mākslinieciskajā rokrakstā radītie darbi iestudēti un izrādīti pasaules nozīmīgākajos baleta teātros un festivālos, horeogrāfs saņēmis neskaitāmus apbalvojumus.

Žūrijas komentārs

Plastiski eleganta dejotāja, kuras kustībās nolasāma mīlestība, ar kādu Alise katru reizi iznāk uz skatuves. Apbur skatītāju ar savu izpildījuma grāciju un acu skatienu, kurš vienmēr liek noprast, ka Alise savā lomā patiešām dzīvo.


© 2019 Latvijas dejas informācijas centrs