Antons Freimans

Nominēts “Dejas balvai 2023–2024” kategorijā “Baletdejotājs” par lomām iestudējumos:

Kazanova (“Kazanova”)

Džakomo Kazanova dzīvi ir tvēris visā tās skaistumā un iespējās. Šo slaveno 18. gadsimta rakstnieku, pateicoties viņa atklātajiem memuāriem, mēs pazīstam arī kā priesteri, mūziķi, aktieri, juristu, diplomātu, spiegu, filosofu un laba ēdiena cienītāju. Un, protams, kaislīgu mīlētāju.
“Kazanova bija mirkļa mākslinieks ar neiedomājamu spēju būt laimīgam, un tieši šī viņa spēja lielākoties valdzināja cilvēkus,” tā Kazanovu raksturojis viņa biogrāfijas un šī baleta libreta autors Īans Kellijs. “Kazanova”cenšas ielūkoties leģendārā mīlētāja prātā un sirdī, vienlaikus paverot skatu uz fascinējošo laikmetu.
Baleta “Kazanova” pasaules pirmizrāde notika 2017. gada martā britu kompānijā “Northern Ballet”. Šo darbu, kurā varam iepazīt krāšņo, elpu aizraujošo 18. gadsimta vidi, ir radījuši horeogrāfs Kenets Tindals (Kenneth Tindall), dramaturgs Īans Kellijs (Ian Kelly), komponists Kerijs Mazijs (Kerry Muzzey), scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers Orams (Christopher Oram).

Atraitne Simone (“Veltīgā uzmanība”)

Atraitne Simone vēlas savu vienīgo meitu Līzi izprecināt turīga zemes īpašnieka dēlam Alēnam, taču meitene mīl jauno zemnieku Kolā. Lai arī Simone dara visu, lai nepieļautu viņas meitas un Kolā attiecības, tomēr mīlētāji pārvar šķēršļus un Simonei nākas samierināties ar meitas izvēli.“Veltīgā uzmanība” ir viens no krāšņākajiem un līksmākajiem angļu horeogrāfa Frederika Eštona darbiem, kura pirmizrāde notika 1960. gadā Londonas Karaliskajā baletā. Par iedvesmas avotu tam kalpojis ievērojamā franču horeogrāfa Žana Dobervala (Jean Dauberval) 1789. gadā radītais darbs. Džons Lenčberijs (John Lanchbery) baletam aranžējis Luija Žozefa Ferdinanda Herolda radīto partitūru. Šis dzīvespriecīgais stāsts par pastorālu mīlestību turpina priecēt baleta izsmalcinātās mākslas cienītājus visā pasaulē.