Laikmetīgās dejas izrāde “Iekšas”

Nominācija “Dejas balvai 2023–2024” kategorijā “Jauniešu žūrijas balva”.

Radošā komanda

Horeogrāfe: Rūta Pūce 
Dejotājas un kustību materiāla līdzautores: Agate Bankava, Agnese Bordjukova, Anna Novikova-Tilčika vai Līga Ūbele, Marija Saveiko 
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Līga Ūbele 
Gaismu mākslinieks: Niks Cipruss 
Skaņas dizains: Alise Pieče un Rūta Pūce
Vizuālā identitāte: Aleksejs Beļeckis
Producents: Ģertrūdes ielas teātris

Iestudējuma apraksts

Ķermenis ir arhīvs, kas glabā gan iekšējās pieredzes, gan ārējus kolektīvus nospiedumus. Izrāde izgaismo sadursmi starp individuālo un kolektīvo, iekšējo un ārējo, apslēptām alkām un esošo realitāti, kā metaforu izmantojot Latvijas laikmetīgās dejas nozari. Tā joprojām iet savu emancipācijas ceļu Latvijas kultūrpolitikā. Izrāde piešķir nozīmi subjektīvajam, godina ķermeni, atraisa balsi un iezīmē neatkarīgo mākslinieku ikdienu – vairāku lietu darīšanu reizē, izdegšanu, cīņu par savu nozari, nemitīgu uzdrīkstēšanos un reizē pielāgošanos. 
Es gribu dot balsi iekšām, kas tik ilgi jau meklējušas ceļu izlauzties – reizē ar sviedru tērcīti, tūlīt aiz izelpas, kopā ar skaļāku kliedzienu un bezkaunīgi caur nekontrolētu kustību. Iekšas vairs nevar pielāgoties ārējai pasaulei. Tās izsūcas caur ādu un noklāj ikdienu, skaļi manifestējot pašas sevi. 
Manas iekšas ir laikmetīgā deja – tukša brīvības sajūta locekļos, izelpa caur visām ķermeņa daļām reizē, pazušana. Reiz pietika ar sajūtu, ka deja man patīk, ka mani tā aizrauj, dziedina un pilnveido. Tagad tā ir resurss, kas noenkuro fragmentētajā pasaulē. Tas ir arī politisks akts – izvēlēties darīt kaut ko tik neviennozīmīgu, ķermenisku, daudzslāņainu, trauslumu atverošu, godīgumu pieprasošu un marginālu. 
Ja Saules karalis jeb Luijs XIV 17. gadsimtā būtu bijis sieviete, vai viņa baleta vietā būtu izdomājusi laikmetīgo deju? Vai laikmetīgā deja Latvijā ir pelnījusi savu māju, savu pili? Vai mēs varētu beigt pielāgoties?

© 2025 Latvijas dejas informācijas centrs