Laikmetīgās dejas izrāde “Iekšas”
Nominācija “Dejas balvai 2023–2024” kategorijā “Jauniešu žūrijas balva”.
Radošā komanda
Horeogrāfe: Rūta Pūce
Dejotājas un kustību materiāla līdzautores: Agate Bankava, Agnese Bordjukova, Anna Novikova vai Līga Ūbele, Marija Saveiko
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Līga Ūbele
Gaismu mākslinieks: Niks Cipruss
Skaņas dizains: Alise Pieče un Rūta Pūce
Vizuālā identitāte: Aleksejs Beļeckis
Producents: Ģertrūdes ielas teātris
Iestudējuma apraksts
Ķermenis ir arhīvs, kas glabā gan iekšējās pieredzes, gan ārējus kolektīvus nospiedumus. Izrāde izgaismo sadursmi starp individuālo un kolektīvo, iekšējo un ārējo, apslēptām alkām un esošo realitāti, kā metaforu izmantojot Latvijas laikmetīgās dejas nozari. Tā joprojām iet savu emancipācijas ceļu Latvijas kultūrpolitikā. Izrāde piešķir nozīmi subjektīvajam, godina ķermeni, atraisa balsi un iezīmē neatkarīgo mākslinieku ikdienu – vairāku lietu darīšanu reizē, izdegšanu, cīņu par savu nozari, nemitīgu uzdrīkstēšanos un reizē pielāgošanos.
Es gribu dot balsi iekšām, kas tik ilgi jau meklējušas ceļu izlauzties – reizē ar sviedru tērcīti, tūlīt aiz izelpas, kopā ar skaļāku kliedzienu un bezkaunīgi caur nekontrolētu kustību. Iekšas vairs nevar pielāgoties ārējai pasaulei. Tās izsūcas caur ādu un noklāj ikdienu, skaļi manifestējot pašas sevi.
Manas iekšas ir laikmetīgā deja – tukša brīvības sajūta locekļos, izelpa caur visām ķermeņa daļām reizē, pazušana. Reiz pietika ar sajūtu, ka deja man patīk, ka mani tā aizrauj, dziedina un pilnveido. Tagad tā ir resurss, kas noenkuro fragmentētajā pasaulē. Tas ir arī politisks akts – izvēlēties darīt kaut ko tik neviennozīmīgu, ķermenisku, daudzslāņainu, trauslumu atverošu, godīgumu pieprasošu un marginālu.
Ja Saules karalis jeb Luijs XIV 17. gadsimtā būtu bijis sieviete, vai baleta vietā būtu attīstījusies laikmetīgā deja? Vai laikmetīgā deja Latvijā ir pelnījusi savu māju, savu pili? Vai mēs varētu beigt pielāgoties?
Foto: Aleksejs Beļeckis
Žūrijas komentārs
Izrāde, kas atsedz ķermeni kā dvēseles spoguli un brīvības telpu, kurā dzimst kustība un pašizpausme. Tā caur deju izgaismo cilvēcisko būtību, aicinot skatītāju ne tikai vērot, bet arī sajust, domāt un meklēt. Šī izrāde ir kā introspektīvs ceļojums – tā rosina pašizpēti un mudina atbrīvoties no ierobežojumiem, ļaujot būt autentiskam savās sajūtās un idejās. Kustība te kļūst par valodu, kas runā bez vārdiem, bet tieši un dziļi – par brīvību, par sevis atklāšanu un par drosmi būt patiesam.
Raksti un recenzijas
Saules karaliene. Recenzija par Rūtas Pūces laikmetīgās dejas izrādi “Iekšas” Ģertrūdes ielas teātrī
Vai “Iekšu” saturs atklāj Latvijas laikmetīgās dejas profesionālo pamata uzturvielu trūkumu?
Nepielāgojies – izvem dejas māju! Par Rūtas Pūces laikmetīgās dejas izrādi “Iekšas”
Laikmetīgās dejas izrāde “Iekšas” – manifests par Dejas mājas nepieciešamību