Vladimirs Goršantovs

Nominēts “Dejas balvai 2023–2024” kategorijā “Laikmetīgās dejas dejotāja/-s” par izpildījumu izrādēs:

“Es arī esmu Latvija”

Latvija ir viena no valstīm, kas pret LGBTQ+ kopienu vēl joprojām mēģina cīnīties. Spilgts piemērs tam ir 2023. gada 9. novembra Saeimas sēde, kurā tika pieņemts Dzīvesbiedru likums. Tajā politiķis Edgars Tavars izteicās, ka “partnerības institūta pamatmērķis ir viendzimuma locekļiem dibināt ģimeni [..], melone nav banāns, ābols nav bumbieris”. Šāds izteikums skaidri norāda uz neizpratni par LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem, kā arī par bailēm no netipiskas ģimenes. Vladimirs saka, ka tas kopumā norāda uz vēlmi it visus sabiedrības locekļus “ielikt vienādās kastītēs”, un vēlas atkal atgādināt par sabiedrībā iesakņojušiem stereotipiem par dzimumlomām un LGBTQ+ kopienu. Aizvien nākas dzirdēt, ka LGBTQ+ pārstāvji paši izvēlas savu seksualitāti, jo, piemēram, tas tagad esot stilīgi. Ja jau šādi par šīm tēmām tiek diskutēts Saeimā, kuru ievēl Latvijas sabiedrība, skaidrs, ka par šo tēmu ir aktuāli aizvien runāt. Ar savu darbu viņš vēlas pielikt roku homofobijas samazināšanai Latvijā.

Žūrijas komentārs

Vladimira Goršantova performativitāte paša veidotajā īsformāta solo darbā “Es arī esmu Latvija” ir koķetērija ar absurdu un kalpo kā ilustrācija fonā skanošajām politiķu debatēm par partnerības likumu. Kustīgajās pozās balstītā horeogrāfija “uzlūdz uz deju” citu pēc cita zemē kaisītos ābolus. Vladimirs meistarīgi pārvalda savu ķermeni un laiku pa laikam gaumīgi izspēlē sava ķermeņa hipermobilitātes priekšrocību. Dažādu kustību spiediena rezultātā āboli tiek mērķtiecīgi šķaidīti un saspiesti, atgādinot par Vladimira dejas spēku arī pēc tam, kad pats no skatuves ir jau prom.

Raksti un recenzijas

Dieviete un divi geji*. Par “SIXTH” izrāžu vakaru “Sometimes I Do Something”