3. sadarbības raksts ar LSM.lv | “Kur likt baletu? Par Dejas balvu un baleta nominantiem”
Lai gan kategorijas “Baleta iestudējums vai notikums” un “Baleta horeogrāfe/-s” Dejas balvā ir nošķirtas, šoreiz nominētie notikumi un to autori aptver vienīgos 2023.–2024. gada periodā Latvijā tapušos baleta jaundarbus. Vainu, protams, var novelt uz Dejas balvu, kura šo faktu dara redzamu, tomēr efektīvāk būtu jaundarbu nabadzīgo skaitu uztvert kā problēmas simptomu.
Latvijas Nacionālais balets ilgstoši bijusi vienīgā profesionālā dejas trupa Latvijā – tas ir pamatots iemesls lepoties, tomēr radījis zināmu vakuumu, kas liedzis dejas mākslu skatīt arī kā ārpus operas sienām esošu parādību un norišu kopumu. Kādu laiku balets savu vietu Latvijas kultūrtelpā meklē līdzās teātrim, un tā profesionālie sniegumi tiek vērtēti teātra balvas “Spēlmaņu nakts” ietvarā. Tomēr baleta kā vienīgā “Spēlmaņu nakts” dejas nozares dalībnieka titulu sašūpo laikmetīgā deja – Latvijā kopš deviņdesmito gadu otrās puses pakāpeniski attīstījies žanrs, kas arvien pārliecinošāk pierāda savu profesionalitāti un ceremonijai piebiedrojas 2011./2012. gada sezonā.
Lai gan “Spēlmaņu nakts” balva ļauj pievērst sabiedrības uzmanību, jāatzīst, ka tās sastāvā dejas kopiena gūst iespēju “piesēst” uz prestiža, kuru sev ilgstoši kūrējusi ar deju fragmentāri saistītā teātra nozare. 2017. gadā pēc dejas nozares un Kultūras ministrijas iniciatīvas dzimst Dejas balva – Latvijā augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā. Līdzās baletam un laikmetīgajai dejai tajā tiek sumināti arī skatuviskās tautas dejas un dažādu mūsdienu dejas stilu sasniegumi.
Dejas balvas kategoriju un nomināciju amplitūda ļauj baletu ieraudzīt no distances – ne tikai kā Latvijas Nacionālās operas un baleta struktūrvienību vai baletdejotāja un horeogrāfa darba izpausmi.