5. sadarbības raksts ar LSM.lv | “Kāpēc tikai trīs? Iepazīstam Dejas balvas nominantus latviešu skatuviskajā tautas dejā”
Latviešu skatuviskā tautas deja Latvijā var tikt uzskatīta par tradīcijām bagātāko dejas nozari, vienlaikus sevī ietverot gan Dziesmu un deju svētku kustību un to dzīvu uzturošos deju kolektīvus, gan deju kolektīvu ikdienišķo darbību ar mēģinājumiem, koncertiem, savstarpējo sadarbību gan tuvāko apkaimju, novadu, starpnovadu un pat starptautiskos mērogos. Taču Dejas balvas kategorijā “Skatuviskās tautas dejas iestudējums vai notikums” nominanti ir tikai trīs. Kāpēc?
Viens no iemesliem varētu būt – savstarpējā kolektīvu draudzēšanās veido lielu daļu no amatierkolektīvu sadzīves un koncertdarbības, tāpēc šo koncertu vidū jauniestudējumi – koncertuzvedumi, deju uzvedumi vai deju izrādes – ir salīdzinoši maz. Jāatzīmē, ka Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanai izstrādātais nozares “ritms” veido šķēršļus jaunām idejām un iestudējumiem, un tomēr, lai arī izaicinājumu ir daudz, deju uzvedumi vai izrādes top.
Latviešu skatuviskās tautas dejas žanram tradicionāli ir viena skatuves numura formāts – tā esam pieraduši redzēt koncertos. Viena deja – viens stāsts vai skaista, ornamentāla deja ar autora iecerētu raksturu un izpildījuma manieri. Reizēm dažādo autoru dejas ir iespējams savienot vienotā veselumā, tādējādi skatītajiem radot sajūtu par deju kopumu kā vienotu stāstu. Amatierkolektīvu koncertdzīves ietvaros radītie jaundarbi pēdējo divu gadu laikā ir atkal atklājuši, cik grūts uzdevums horeogrāfiem un kolektīviem ir radīt dejas notikumu tieši šajā nozarē.