BAIBA RASMA ŠTEINA UN GUNTA BĀLIŅA

BAIBA RASMA ŠTEINA

Dzimusi 1940. gada 22. aprīlī Rīgā. Dejas mākslas pamatus apguvusi Helēnas Tangijevas-Birznieces privātstudijā (1946), zināšanas pilnveidojusi, dejojot Zinaīdas Samas vadītajā Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama (tagad – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde”) deju kolektīvā (1946–1958) un Harija Sūnas un Ulda Žagatas vadītajā tautas deju ansamblī “Dancis” (1958–1969).

Vienlaikus B. R. Šteina ir beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti (1966) un strādājusi par Rīgas dokumentālo filmu studijas redaktori (1965–1996). Sarakstījusi daudzus dokumentālo filmu scenārijus un stāvējusi pie vairāku tematisko kinožurnālu šūpuļa. B. R. Šteinas izlolots ir žurnāls “Pionieris”, kas Atmodas laikā pārtapa par “Pastarīti”, bet par darbu pie kinožurnāliem “Gaismēnas” viņa 1989. gadā saņēma Valsts prēmiju. 

Jau 18 gadu vecumā māksliniece uzsākusi darbu ar bērniem, vadot Skolotāju nama bērnu deju kolektīvu (1958), kurš 1975. gadā turpināja savu darbību VEF kultūras pilī ar nosaukumu “Zelta sietiņš”. Kolektīvs B. R. Šteinas vadībā pusgadsimta garumā (1958–2007) sasniedzis lielus panākumus, aktīvi koncertējot Latvijā un ārzemēs un gūstot uzvaras augsta līmeņa konkursos. 

B. R. Šteina ir vairāk nekā 50 jaundeju horeogrāfe, 30 oriģināluzvedumu scenāriju autore, tostarp bijusi svētku “Rīgai – 800” bērnu programmas “Dāvana manai Rīgai” autore un producente un 41. Eiropiādes Rīgas bērnu programmas virsvadītāja (2004). Horeogrāfe sadarbojusies ar komponistiem Raimondu Paulu, Zigmaru Liepiņu, Valtu Pūci un citiem. Vadījusi meistarklases “Latviešu tautas dejas un rotaļas, tautas tērps un tradīcijas” visā pasaulē, iestudējusi koncertuzvedumus starptautiskās bērnu nometnēs ASV (1998, 1990). 

No 1994. līdz 1998. gadam māksliniece bijusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļas pasniedzēja. Īpašu uzmanību pievērsusi metodikai, strādājot ar bērniem, bērnu deju tematikai un kompozīcijai.

9. Deju svētku virsvadītāja, 6.–10. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja, 7. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskā vadītāja, kā arī neskaitāmu deju lielkoncertu virsvadītāja.

XI, XII, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja.

LPSR Valsts prēmijas laureāte (1988), LPSR Tautas skatuves māksliniece (1988), Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1999), saņēmusi Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu (2014).

GUNTA BĀLIŅA

Gunta Bāliņa (dzimusi 1955. gadā) ir baletdejotāja, horeogrāfe un klasiskās dejas pedagoģe. Guntas Bāliņas personību raksturo augsta profesionālā kvalitāte un daudzpusība un apbrīnojama vitalitāte. Latvijas klasiskā baleta leģenda – dejotāja ar savu unikālu, emocionāli lirisku mākslinieces starojumu.

Pēc Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvēšanas 1972. gadā kļuvusi par Latvijas Nacionālās operas baleta solisti un turpmākos divdesmit gadus dejojusi būtiskas lomas baleta klasiskajā repertuārā – Florīnu un Auroru P. Čaikovska “Apburtajā princesē” (1975, 1988), Mirtu Ā. Adāna “Žizelē” (1980), Anneli J. Štrausa “Pie zilās Donavas” (1978, 1981), Zaļo E. Grīga “Pērā Gintā” (1980), Roziju un Kitriju L. Minkusa “Donā Kihotā” (1982, 1990), Meiteni K. M. Vēbera “Rozes garā” u. c. Īpaša intonatīva izteiksmība piemita Guntas Bāliņas dejotajām latviešu varonēm – Ainai J. Mediņa “Mīlas uzvarā” (1974), Lienītei, Zeltītei, Raganai A. Žilinska “Sprīdītī” (1974), Rozei P. Barisona “Ziedu vijā” (1978), Lolitai A. Žilinska “Lolitas brīnumputnā” (1979) , Kristīnei J. Karlsona “Lasot Blaumani” (1980) u. c.

Pēc aktīvās dejotājas karjeras beigām Gunta Bāliņa turpinājusi mērķtiecīgu un daudzveidīgu profesionālo attīstību – ieguvusi bakalaura grādu horeogrāfijā, maģistra grādu kultūras teorijā, kā arī 2014. gadā aizstāvējusi promocijas darbu un ieguvusi doktora grādu pedagoģijā.

1990. gados un 2000. gadu sākumā veidojusi horeogrāfiju vairākām būtiskām Dailes teātra izrādēm – B. Brehta “Trīsgrašu opera” (1997), A. Čehova “Ķiršu dārzs” (1998), R. Blaumaņa “Indrāni” (2004), T. Viljamss “Klondaika” (2004) u. c.

Kopš 1994. gada līdz šim brīdim Gunta Bāliņa ir profesore Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā Skatuves mākslas skolā, kur dramatiskā teātra aktiermākslas un laikmetīgās dejas mākslas studentus ievada klasiskās dejas teorijā un praksē. Kā pedagoģe Gunta Bāliņa strādā arī J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un citās dejas izglītības institūcijās.

2000. gados Gunta Bāliņa sistemātiski pievērsusies dejas pētniecībai, publicējusi rakstus Latvijas un ārzemju akadēmiskos izdevumos un piedalījusies starptautiskās zinātniskās konferencēs. Gunta Bāliņa ir vairāku monogrāfiju autore un līdzautore, “Latvijas baleta un dejas enciklopēdijas” (2019) sastādītāja, kopš 2017. gada Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās enciklopēdijas redkolēģijas locekle.

Par savu pētniecisko ieguldījumu Gunta Bāliņa divreiz tikusi nominēta nozares augstākajam apbalvojumam – Dejas balvai –, savukārt par mūža ieguldījumu baleta mākslā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni (2013), kā arī LTDS Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu (2015).


© 2025 Latvijas dejas informācijas centrs