Uldis Šteins

“Cilvēks, kuru pazīst visa Latvijas dejotāju saime, kuru visās deju zālēs sagaida ar prieku un aplausiem, kura padomu uzklausa it visur. Cilvēks, kurš izaudzinājis ne vienu vien latviešu skatuviskās tautas dejas paaudzi, kuram ir pašam savi vērtēšanas kritēriji, kā jādejo latviešu deja. Cilvēks, kurš saprot un mīl deju, kuram deja ir visa dzīve. Cilvēks ar lielo burtu. Nedaudz pārfrāzējot zināmu teicienu, būtu jāsaka: “Latviešu deja bez Ulda Šteina būtu tas pats, kas laba kafija bez laba konjaka!””

Gints Baumanis, Dejas balvas žūrijas skatuviskās tautas dejas eksperts

Uldis Šteins ir horeogrāfs, dejas pedagogs, inženieris, kino ražošanas organizators.

Dzimis 1935. gada 28. jūlijā Rīgā. Pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas (1959) sācis strādāt Rīgas Kinostudijā, kur bijis gan galvenais inženieris (1968–1978), gan direktora vietnieks (1978–1990) un direktors (1990–1998). Pasniedzis kinotehnoloģiju Latvijas Kultūras akadēmijā.

Mīlestību uz tautas deju atklājis jau bērnībā, dejojot bērnu deju kolektīvos. Vēlāk zināšanas papildinājis, dejojot tautas deju ansamblī “Dancis” (1956–1963).

Lielus panākumus guvis, vadot deju kolektīvu “Vektors” (kopš 1960), kurš U. Šteina vadībā lepojas ar uzrādītajiem augstajiem rezultātiem – jau 1963. gadā iegūts tautas deju ansambļa nosaukums, pēc tam deju svētku skatēs un dažādos konkursos nopelnītas neskaitāmas balvas. 55 gadu laikā kolektīvs sniedzis ap 2500 koncertu Latvijā (vairāk nekā 140 vietās), bijušajā PSRS un ārzemēs (52 braucieni uz 29 valstīm). Ansamblī dejojuši ap 550 dalībnieki, to vidū daudzi tagad ievērojami deju pedagogi un horeogrāfi. Iestudēts vairāk nekā 440 deju, sagatavots ap 20 tematisku koncertprogrammu.

Uldis Šteins ir vairāku deju autors, tās tikušas gan prēmētas jaunrades konkursos, gan dejotas deju svētkos. Iestudējis dejas filmai “Īsa pamācība mīlēšanā”, rokoperai “Lāčplēsis” un citām izrādēm Nacionālajā, Valmieras un Liepājas teātrī.

7.–11. Deju svētku virsvadītājs, 13.–16. Deju svētku Goda virsvadītājs, svētku “Rīgai-800” virsvadītājs, Rīgas Kirova rajona (tagad – Centra rajons) (1965–1980) un Madonas rajona (1981–1985) deju kolektīvu virsvadītājs. Kopš 1956. gada piedalījies visos Baltijas studentu dziesmu un deju svētkos “Gaudeamus”, tostarp bijis Latvijas kolektīvu virsvadītājs un visu svētku deju virsvadītājs. Viņa vadībā aizvadīti zonālie deju svētki Liepājas (1978) un Gulbenes (1983) pilsētās.

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1973), Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2005).

FOTO: Gatis Rozenfelds. Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs