Alise Prudāne

Nominēta “Dejas balvai 2017–2018” kategorijā “Klasiskās dejas dejotāja” par lomām:

Antonija, Elīna (“Antonija #Silmači”)

Reibinoši zied vasara, saule kāpj kalnā pretī Jāņu naktij, un reibst arī Silmaču saimnieces Antonijas mīlestības izslāpusī sirds… Balets Antonija #Silmači ir romantiski dramatisks stāsts par alkām pēc personīgās dzīves piepildījuma. Tas radīts, iedvesmojoties no daudzu latviešu iemīļotākā dramaturģijas darba, Rūdolfa Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos motīviem, un Latvijas valsts simtgades gaidās līdzās Jura Karlsona agrāko gadu baletiem Sidraba šķidrauts un Karlsons lido…spilgti papildina latviešu oriģinālbaletu klāstu.

Anna (“Trīs musketieri”)

Uz Francijas karaļa Luija XIII galmu, kur dzirkstī intrigas, kvēlo mīla un naids, aicina doties neoklasiskā baleta Trīs musketieri autori – čehu komponists Jans Kučera un kanādiešu horeogrāfs Pols Čalmers. Pēc Morāvijas-Silēzijas Nacionālā teātra pasūtījuma tapušais iestudējums, kura pasaules pirmizrāde notika 2017. gada 23. martā Ostravā, tagad arī Latvijas Nacionālā baleta interpretācijā ļauj baudīt Aleksandra Dimā literāro meistardarbu, kura pasaulslavenie varoņi bezbailīgi stājas pretī karaļa galma viltīgajiem ienaidniekiem un pierāda, ka augstsirdība, asprātība, mīlestība un draudzība ir spēcīgākie ieroči cīņā ar meliem, nodevību un varaskāri.

Viņa (“Dons Žuans”)

Augstmanim Donam Žuanam, šķiet, ir viss: izskats, nauda, pils un, protams, – sievietes pārpārēm. Pavedinātājs, ne mīlnieks. Pašpārliecināts un vienīgi sev lojāls blēdis, kura harismai un romantiskās eksistences valdzinājumam tik bezspēcīgi ļaujas apkārtējie. “Cilvēks, kuru visi apskauž, ir supervaronis… Tiešām? Kas vispār mūsdienās nodrošina nemirstību?” jautā baleta jauniestudējuma Dons Žuans koncepcijas autori – kubiešu izcelsmes horeogrāfs, dejotājs Hulio Arosarena, kā arī dramaturģe, horeogrāfe un dejotāja Valentīna Turku no Slovēnijas – 230 gadus pēc Volfganga Amadeja Mocarta un libretista Lorenco da Pontes ikoniskās operas Dons Žuans pasaules pirmizrādes.
Apvienojot rūpīgi izvēlētas muzikālās partitūras no V. A. Mocarta operas ar Friderika Šopēna Variācijām par tēmu La ci darem la mano, kā arī labi zināmajiem operas tēliem piepulcējot klāt jaunus – Astoņas tumšas ēnas un ar diženu skaistumu apveltīto Viņu no citas pasaules, – ir tapis oriģināls, jutekliski izsmalcināts un provokatīvs skatuves mākslas darbs neobaroka stilistikā, kas, iespējams, pirmoreiz ļaus skatītājiem ielūkoties pasaulslavenā siržu lauzēja zemapziņas spoguļos.

Liktenis (“Karmena”)

Žorža Bizē operas “Karmena” populārās tēmas slavenais krievu komponists Rodions Ščedrins (1932) licis mežonīgos ritmos, spilgtinot kaislību tēmu un pasvītrojot likteņa iejaukšanos. Jaunā horeogrāfe Milana Komarova speciāli “LNSO vasarnīcai” izveidojusi savu stāstu par pazīstamo tēmu.
Milana Komarova saka: “Balets “Karmena” visiem asociējas ar klasisko izskatu un horeogrāfiju. Bet šoreiz stāsts tiks atveidots laikmetīgā baleta valodā, nezaudējot Rodiona Ščedrina mūzikas gaisotni un spānisko mentalitāti. Hosē un Karmenas attiecību postošās un iznīcinošās dabas priekšnojautu izrādē ienesīs jauns tēls – Liktenis. Izrādē uzsvērti galveno varoņu pretstati – Hosē Karmenas dēļ gatavs uz visu, bet Karmenai dzīve ir kā spēle.”

Franciska (“Pie zilās Donavas”)

Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā  balets “Pie zilās Donavas” tika uzvests 1957. gadā; 60 gadu laikā tas vairakkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Jaunais iestudējums godina vēl kādu jubileju – 2017. gada aprīlī atzīmējām 110 gadus, kopš dzimusi šī baleta iestudētāja, leģendārā baletdejotāja, baletmeistare un pedagoģe Helēna Tangijeva-Birzniece.

Madara (deju lielizrāde “Abas malas”)

Mūzika un deja satiek mūsdienu mākslas tehnoloģijas, radot iespēju piedzīvot Latvijas stāstu vēl nebijušā gaismā. Katrs lielizrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija un projekcijas – ir veidots kā viens vienots veselums. Telpiskas ilūzijas radīšana, dejas papildinājums ar tematiskām lielizmēra ilustrācijām ir tikai daži no elementiem, kas paceļ deju lielizrādes novērotāja piedzīvojumu citā līmenī. Tas ir simts gadus sens stāsts par mums pašiem – Latvijas cilvēkiem – un mūsu zemi, kuras dzīslās plūst laika upe Daugava, ko uz īpaši radītas 2000 kvadrātmetru lielas mākslas projekciju skatuves izdejo vairāk nekā 500 baleta, laikmetīgās un tautas deju dejotāji.