Opera “Karmena”
Nominācija “Dejas balvai 2017–2018” kategorijā “Pārsteigums dejas mākslā”
Žūrijas komentārs
Vienotā režijas koncepcijā radoši saspēlējas scenogrāfija, kostīmi un kustība, katrai sastāvdaļai papildinot un izceļot citas. Hiphopa stila horeogrāfija pārsteidzoši organiski saplūst ar klasisko mūziku.
Radošā komanda
Muzikālais vadītājs un diriģents: Jānis Liepiņš
Diriģents: Normunds Vaicis
Režisore, video koncepcijas autore un māksliniece: Marija-Eva Sinjerola
Scenogrāfs: Fabjēns Tenjē
Kostīmu māksliniece: Yashi
Gaismu mākslinieks: Filips Bertomē
Horeogrāfs: Guntis Spridzāns
Video mākslinieks: Artis Dzērve
Producents: Latvijas Nacionālā opera un balets
Lomās
Karmena: Ramona Zaharija, Marija Karalla, Mairama Sokolova, Oksana Volkova, Zanda Švēde
Dons Hosē: Georgs Onjani, Dmitrijs Golovņins, Andris Ludvigs
Eskamiljo: Jānis Apeinis, Rihards Mačanovskis
Mikaēla: Laura Teivāne, Dana Bramane
Fraskita: Inga Šļubovska-Kancēviča, Marlēna Keine
Mersedesa: Ilona Bagele, Laura Grecka
Dankairs: Juris Ādamsons, Kalvis Kalniņš
Remendado: Mihails Čuļpajevs, Viesturs Jansons
Cuniga: Krišjānis Norvelis, Viesturs Vītols
Moraless: Armands Siliņš, Rihards Millers
Dejotāji: Sofija Gedzenuka, Elīna Gladina, Artūrs Fatjkins, Oļesja Kišinska, Ruslans Ļevčenko, Maija Tjurjapina, Avikk Parkour, Aleksejs Rozits, Anastasija Vorkunkova
Iestudējuma apraksts
Sieviešu apbrīnota un ienīsta, vīriešu iekārota un nosodīta, Karmena maina apkārtējo pasauli. Naids pret viņu ir dzimis iekārē, kuru šī sieviete izraisa… Režisore Marija-Eva Sinjerola par savu debiju uz LNO skatuves skaidro: “Nolēmām Karmenas stāstu atainot priekšpilsētā, lielpilsētas nomalē: bērni, kas spēlējās pagalmos un provocē policiju, narkotiku tirgoņu savstarpējās izrēķināšanās, ielu mākslinieki un dejotāji, kas tiecas izpaust sevi… Maza un varmācīga pasaule, kuru raksturo cilvēcisko attiecību neticamā nežēlība. Mums bija nepieciešama vide, kurā sociālais konteksts noliegtu jutekliskumu, iekāri un brīvību. Karmenas ķermenim jākļūst par apkārtējo ēku masīvu kontrapunktu. Tas ir sava veida jauns feminisms priekšpilsētas iemītnieku vidū; sava veida sievišķība, kas rotaļājas ar vīriešu radītajiem likumiem.”
Recenzijas
Dejotāju un visu izrādes dalībnieku pašatdeve un meistarība gan ir apbrīnojama, turklāt arī koris (tiesa gan, tikai tad, kad tam ļauts būt redzamam uz skatuves) un solisti izcili, organiski integrējas horeogrāfa Gunta Spridzāna un dejotāju veidotajā, nemitīgi kustīgajā vidē un Fabjēna Teņē sarežģītajā, daudzdimensionālajā, dinamiski mainīgajā scenogrāfijas būvē. Tā ir izrādes vērtība.
Inese Lūsiņa, Diena
Hiphopa vijīgās, atlētiskās kustības apbrīnojami viegli saplūst ar Bizē dejisko mūziku, kuru Normunds Vaicis vadīja ar sevišķu ritmisko enerģiju. Ko izrādes varoņi nespēj ietērpt vārdos, to savā valodā spēj izdarīt dejotāji horeogrāfa Gunta Spridzāna lieliskajā veikumā. Ķermenis kalpo par pašapliecināšanās un pašnoteikšanās instrumentu. Deja ir kā atbilde (Karmenas, Dona Hosē un izrādes klausītāja) bieži neveiklajiem mēģinājumiem savas sajūtas ietērpt vārdos un izskaidrot otram cilvēkam, lai tiktu saprasti.
Dāvis Eņģelis, delfi.lv