Deju lieluzvedums “Māras zeme”
Nominācija “Dejas balvai 2017–2018” kategorijā “Skatuviskās tautas dejas
uzvedums vai notikums”
Žūrijas komentārs
Vairāk nekā 18 tūkstošu visu paaudžu dejotāju kopdarbs, izdejojot latviešu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai. Liela horeogrāfu uzdrošināšanās, radošs un interesants skatījums.
Radošā komanda
Mākslinieciskie vadītāji un koncepcijas autori: Jānis Ērglis un Jānis Purviņš
Libreta autore, uzveduma līdzautore: Ieva Struka
Koncepcijas autors un režisors: Elmārs Seņkovs
Koncepcijas autors un scenogrāfs: Reinis Suhanovs
Kostīmu māksliniece: Evija Dāboliņa
Gaismu mākslinieks: Oskars Pauliņš
Rakstu un zīmju konsultante: Daina Kraukle
Virsvadītāji: Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, debitantes – Dagmāra Bārbale, Selga Apse (Kanāda)
Goda virsvadītāji: Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius (Austrālija), Elga Drulle, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva un Uldis Šteins
Projekta vadītāja: Maruta Alpa
Producents: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Lieluzvedumā piedalās
278 jauniešu deju kolektīvi, 7298 dalībnieki
329 vidējās paaudzes deju kolektīvi, 7843 dalībnieki
87 senioru deju kolektīvi, 1848 dalībnieki
45 bērnu deju kolektīvi, 1161 dalībnieks
Kopā 739 deju kolektīvi, 18 150 dalībnieki
Iestudējuma apraksts
Daugavas stadionā vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju izdejo mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām. Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos tiek iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi.
Uzvedumā skan grupu “Iļgi”, “Auļi” mūzika, kā arī Jura Kulakova mūzika Kristapa Krievkalna aranžējumā un latviešu tautas mūzika Jura Vaivoda aranžējumā.
Recenzijas
(..) kopumā es esmu šī uzveduma uzrunāta – to panāca dejotāju vienotība un labi izpildītais “mājas darbs” – katra kolektīva ieguldītais darbs. Un, protams, kopējais iestudējuma ritms – stabils, izsvērts un pārdomāts. To pastiprināja rimtie deju iznācieni, fundamentālie laukuma zīmējumi, horeogrāfu māka rīkoties ar kontrapunktu deju zīmējumos un galu galā simtgadei atbilstošs vēriens. Laukums dzīvoja, elpoja, juta, pārdzīvoja, un es, tāpat kā visi skatītāji, nokļuvu tā varā. Svētki ir notikuši – no visas sirds!
Rita Spalva, dance.lv
Šoreiz gluži kā olimpiādē teikšu – “Māras zeme” bija vislabākais deju lieluzvedums vēsturē! Ir noticis mākslas fakts, un šo uzvedumu var un vajag vērtēt kā mākslas darbu.
Inta Balode, Diena
Jānis Purviņš par nomināciju Dejas balvai
Pa „Māras zemi” ejot
Deju svētki ir maize latvieša dvēselei. Katrs no mums, kurš pērnvasar bija Daugavas stadionā, lai kopā radītu lielos deju rakstus, droši var teikt – Latvija ir mana dzīve! Tā ir manas dzimtas pagātne, tas ir mans tagadnes mirklis, tie ir mūsu nākotnes sapņi. Latvijā varam dejot, dziedāt un dzīvot latviski.
Tāpēc radās stāsts dejā „Māras zeme” – stāsts par ikkatru no mums, par mūsu senčiem. Tas ir stāsts par latvieti vairāku gadu simtu laikā, par latviskām dzīvošanas vērtībām, dzīvošanas dzirksti, trauslumu un mīlestību.
Paldies ikkatram, kurš pielika roku, lai „Māras zeme” taptu skaista, spēcīga un neaizmirstama!
Gaismu sauca, Gaisma ausa!
Lai top!