Balets “Serenāde. Carmina Burana”
Nominācija “Dejas balvai 2021–2022” kategorijā “Baleta iestudējums vai notikums”
Radošā komanda
Muzikālais vadītājs un diriģents: Mārtiņš Ozoliņš
Diriģents: Kaspars Ādamsons
Horeogrāfs (“Serenāde”): Džordžs Balančins
Inscenētāja (“Serenāde”): Vikija Bromberga-Psihojosa
Gaismu mākslinieks (“Serenāde”): Kārlis Kaupužs
Kostīmu māksliniece (“Serenāde”): Karinska
Horeogrāfs (“Carmina Burana”): Edvards Klugs
Horeogrāfa asistente (“Carmina Burana”): Tijuana Križmana-Hudernika
Scenogrāfs (“Carmina Burana”): Marko Japeļs
Kostīmu mākslinieks (“Carmina Burana”): Leo Kulašs
Gaismu mākslinieks (“Carmina Burana”): Tomažs Premzls
Producents: Latvijas Nacionālā opera un balets
Lomās
“Carmina Burana”
Solisti: Viktors Seiko, Ieva Rācene, Alise Prudāne-Spridzāne, Jūlija Brauere, Elza Leimane, Sabīne Strokša, Jolanta Lubēja, Laine Paiķe, Milana Komarova, Antons Freimans, Filips Fedulovs, Germans Ševčenko, Aleksandrs Osadčijs, Fabio Sonconji, Kirils Baiduks, Dariuss Florians Katana, Finians Patriks Heptings, Roberts Naje
Soprāna solo: Inga Šļubovska, Jūlija Vasiļjeva
Tenora solo: Andris Lapiņš, Mihails Čuļpajevs
Baritona solo: Rihards Millers, Rinalds Kandalincevs
“Serenāde”
Solisti: Viktors Seiko, Jūlija Brauere, Jolanta Lubēja, Alise Prudāne-Spridzāne, Sabīne Strokša, Annija Kopštāle, Ieva Rācene, Filips Fedulovs, Raimonds Martinovs, Dariuss Florians Katana, Aleksandra Astreina, Paulīna Druka, Emma Lagūna, Laine Paiķe, Jete Lakuča, Justīna Teličena
Iestudējuma apraksts
Uz Latvijas Nacionālās operas Lielās skatuves vienā vakarā satiekas 20. un 21. gadsimta klasika – Džordža Balančina balets “Serenāde” un Edvarda Kluga laikmetīgā horeogrāfija Karla Orfa oratorijai “Carmina Burana”.
“Carmina Burana”
Edvarda Kluga laikmetīgās horeogrāfijas pamatā ir vācu komponista Karla Orfa (1895–1982) leģendārā oratorija “Carmina Burana”, kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. Scēniskajā kantātē izmantots kādā Bavārijas klosterī atrasts viduslaikos tapis dzejas krājums, kurā skartas dažādas tēmas: veiksmes un bagātības nepastāvīgums, dzīves gaistošā daba, pavasara atnākšana, arī iedzeršanas un iekāres bauda un posts. Oratorijas centrālais simbols – likteņa rats – griežas, pārvēršot prieku rūgtumā un cerību sērās. Edvarda Kluga horeogrāfijā galvenais vizuālais elements ir aplis – visvienkāršākais un tajā pašā laikā vispilnīgākais dabas veidojums. Baleta “Carmina Burana” pirmizrāde notika “Les Grands Ballets Cannadiens” Monreālā 2019. gada oktobrī.
Mariboras baleta mākslinieciskais vadītājs Edvards Klugs ir starptautiski atzīts rumāņu laikmetīgā baleta horeogrāfs. Viņa īpašajā mākslinieciskajā rokrakstā radītie darbi iestudēti un izrādīti pasaules nozīmīgākajos baleta teātros un festivālos, horeogrāfs saņēmis neskaitāmus apbalvojumus.
“Serenāde”
Džordžs Balančins uzskatāms par 20. gadsimta ietekmīgāko klasiskā baleta horeogrāfu un neoklasiskā baleta pamatlicēju. Pagājušā gadsimta 20. gados bijis leģendārā Sergeja Djagiļeva “Ballets Russes” horeogrāfs. Viņa 1934. gadā dibinātā Amerikas Baleta skola pavēra iespēju klasiskā baleta attīstībai Amerikas Savienotajās Valstīs. Balančins 1948. gadā dibinājis Ņujorkas Pilsētas baletu, līdz mūža beigām 1983. gadā bijis tā mākslinieciskais vadītājs un vadošais horeogrāfs. Dzīves laikā radījis simtiem baleta horeogrāfiju, darbojies Brodvejas un Holivudas projektos, arī operā un televīzijā.
Džordža Balančina balets “Serenāde” tiek uzskatīts par vienu no dejas vēstures stūrakmeņiem. Tā ir vizuāli poētiska horeogrāfija, kas oriģināli veidota baletskolas audzēkņiem. Balets “Serenāde” radīts, izmantojot Pētera Čaikovska “Serenādi” stīgu orķestrim do mažorā, tas pirmoreiz izrādīts 1934. gadā Amerikas Baleta skolas audzēkņu izpildījumā Fēliksa Varburga īpašumā Ņujorkas pievārtē. “Serenāde” ir Balančina visbiežāk izpildītais balets, ko dejo gan skolās, gan profesionālās baleta kompānijā visā pasaulē.
Žūrijas komentārs
Džordža Balančina “Serenāde” uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves ir liels notikums, kas valdzina ar kustību sarežģītību, izpildījuma tīrību, skaidrajām dejojuma līnijām un viegli uztveramo Pētera Čaikovska mūziku. Ar šī darba vienkāršību lieliski kontrastē Edvarda Kluga balets “Carmina Burana” vakarā otrajā daļā, kas ar spēcīgo scenogrāfiju, horeogrāfiju un dejotāju izpildījumu pārņem skatītāju no pirmajām Karla Orfa oratorijas skaņām.
Raksti un recenzijas
Laura Jasmane. Cool neoklasika*, un arī man gribas dejot. Par “Serenāde. Carmina Burana” pirmizrādēm