Solo izrāžu vakars “SOMETIMES I DO SOMETHING”

Nominācija “Dejas balvai 2023–2024” kategorijā “Laikmetīgās dejas iestudējums vai notikums”.

Radošā komanda

Horeogrāfi un izpildītāji: Emīlija Berga, Ģirts Dubults, Vladimirs Goršantovs
Scenogrāfi un kostīmu mākslinieki: Apvienība 4K (Andris Kaļiņins, Ieva Stalšene, Madara Mela un Katrīna Ieva)
Skaņu mākslinieks: Edvards Kurmiņš (DJ Puce)
Vizuālā identitāte un starpbrīži: Katrīna Ieva
Izrāžu vakara producente: laikmetīgās dejas apvienība “Sixth”, Anna Ulberte

Iestudējuma apraksts

Izrāžu vakars “SOMETIMES I DO SOMETHING” ir Emīlijas Bergas, Ģirta Dubulta un Vladimira Goršantova pirmie solo darbi pēc Latvijas Kultūras akadēmijas absolvēšanas kā profesionāliem horeogrāfiem.

“Dieviete”

Kustību māksliniece un izpildītāja: Emīlija Berga

Cilvēka psihē femīnais saistīts ar jūtām, emocionalitāti, rūpēm, empātiju, maigumu, savukārt maskulīnais aspekts saistīts ar loģiskumu, mērķtiecību, asumu, varu, agresiju. Femīnā daļa jūt, maskulīnā daļa piešķir sajūtām nozīmi. Femīnā daļa rada, maskulīnā daļa ievieš radītajā struktūras. Femīnais sapņo, maskulīnais ievieš loģiku. Katrā cilvēkā ir daļa femīnā un daļa maskulīnā atšķirīgās proporcijās.
Kustību izrāde “Dieviete” par iedvesmas avotu kustību materiālā izmanto sengrieķu dieviešu statujas, kurām piemīt femīnas un maskulīnas īpašības to galējās izpausmēs. Dieviešu statuju bildes kustībā dekonstruējot, izrādes procesā tiek pētīts tas, kā izskatās femīnais un maskulīnais dejā, emocijās, enerģijā, indivīdā un sabiedrībā.

“Nepieciešamība radīt”

Idejas autors, horeogrāfs un izpildītājs: Ģirts Dubults

Ģirts Dubults ir horeogrāfs, kuru interesē drag kultūra* un līdzjūtība. “Nepieciešamība radīt” ir pirmā Ģirta solo laikmetīgās dejas izrāde, kas tapusi jaunrades mācību programmas ietvaros “La Faktoria” horeogrāfijas centrā Pamplonā, Spānijā. Izrādes iedvesmas avots ir Rainera Marija Rilkes teksts “Vēstules kādam jaunam dzejniekam” un augstpapēžu apavi, kas simbolizē personīgo vēlmi radīt. Mēģinājumu procesā mākslinieks strādāja gan ar popdziesmu, gan literāriem tekstiem, kā arī ierakstīja ne tikai savu balsi, bet arī ikdienā dzirdamas skaņas Pamplonas apkārtnē, lai rotaļīgā manierē izzinātu, kā skaņa papildina vai traucē konkrētām kustībām. Līdz ar to izrādes muzikālo noformējumu veido horeogrāfa balss, valoda (latviešu, angļu un spāņu) un ierakstītās skaņas. Ar izrādi “Nepieciešamība radīt” Ģirts negrib skatītājiem pateikt kaut ko konkrētu, bet gan aicināt vērot un līdzdarboties, kamēr viņš mēģina saprast, kāpēc es iederos uz skatuves?

*Drag kultūra – pārspīlētas dzimtes izpausmes performēšana izklaides nolūkos.

“Es arī esmu Latvija”

Idejas autors, horeogrāfs un izpildītājs: Vladimirs Goršantovs

Latvija ir viena no valstīm, kas pret LGBTQ+ kopienu vēl joprojām mēģina cīnīties. Spilgts piemērs tam ir 2023. gada 9. novembra Saeimas sēde, kurā tika pieņemts Dzīvesbiedru likums. Tajā politiķis Edgars Tavars izteicās, ka “partnerības institūta pamatmērķis ir viendzimuma locekļiem dibināt ģimeni [..], melone nav banāns, ābols nav bumbieris”. Šāds izteikums skaidri norāda uz neizpratni par LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem, kā arī par bailēm no netipiskas ģimenes. Vladimirs saka, ka tas kopumā norāda uz vēlmi it visus sabiedrības locekļus “ielikt vienādās kastītēs”, un vēlas atkal atgādināt par sabiedrībā iesakņojušiem stereotipiem par dzimumlomām un LGBTQ+ kopienu. Aizvien nākas dzirdēt, ka LGBTQ+ pārstāvji paši izvēlas savu seksualitāti, jo, piemēram, tas tagad esot stilīgi. Ja jau šādi par šīm tēmām tiek diskutēts Saeimā, kuru ievēl Latvijas sabiedrība, skaidrs, ka par šo tēmu ir aktuāli aizvien runāt. Ar savu darbu viņš vēlas pielikt roku homofobijas samazināšanai Latvijā.

Žūrijas komentārs

Laikmetīgās dejas apvienība “Sixth” ir Dejas balvas iepriekšējā perioda nominācijas “Jaunie [lasīt: daudzsološie”] dejas mākslinieki” balvas saņēmēji. Ir patiess gandarījums, ka prognoze nav maldinājusi un atzinība ir stimulējusi. “Sixth” ne tikai pagājušo divgadi piepildījuši ar aktīvu radošo darbību, bet arī vienlaikus demonstrējuši piemēru alternatīvai funkcionalitātei – tēmu un formātu daudzveidīgums, neliekuļots liberālisms, nepretenciozitāte, horizontāla darba dalīšana un atvērtība jaunajam. Tieši tādiem vārdiem raksturojams arī trīs solo izrāžu vakars “SOMETIMES I DO SOMETHING”, kurā “Sixth” kā vakara vadmotīvu izvēlējušies ne tikai personīgās tēmās balstītu jaunradi, bet arī līdzvērtīgu sadarbību ar scenogrāfu apvienību “4K”. Emīlijas Bergas solo “Dieviete” vērojam sengrieķu skulptūru pozās iedvesmoto un minimālismā būvēto horeogrāfiju. Ievas Stalšenes radītais spilgtais Emīlijas tēls ar elektrozaļu ķiveri galvā meklē jaunas definīcijas femīnajam un maskulīnajam estetizētā dekonstruētu skulptūru būvlaukumā. Vladimirs Goršantovs zaļās augstpapēžu kurpēs “dancina” tikpat zaļus ābolus ar scenogrāfa Andra Kaļiņina ziņu. Viņa “Es arī esmu Latvija” gan ironizē, gan konfrontē fonā skanošās, lielākoties homofobiskās, Saeimas debates. Ģirts Dubults pirmo reizi uzvelk augstpapēžu kurpes Portugālē un nevairās to izdarīt arī Latvijā drag kultūrā balstītā solo “Nepieciešamība radīt”. Madara Mela pieskārusies vizuāli tā, lai Ģirts burtiski mirdzētu visā savā spožumā, lai gan tematiski, gan burtiski reflektētu pats sevi. Vai šis izklausās sociālpolitiski? Jā, beidzot.

Raksti un recenzijas

Dieviete un divi geji*. Par “SIXTH” izrāžu vakaru “Sometimes I Do Something”