Baltijas Dejas platforma 2024

Nominācija “Dejas balvai 2023–2024” kategorijā “Pārsteigums dejas mākslā”.

Producents: Latvijas Dejas informācijas centra producentu komanda, Lietuvas Dejas informācijas centrs un Igaunijas teātra un laikmetīgās dejas platforma “STL”

Projekta apraksts

Baltijas Dejas platforma 2024. gadā norisinājās Rīgā no 9. līdz 11. februārim, un tas bija nozīmīgs, starptautisks trīs Baltijas valstu kopīgi kūrēts notikums, kas iepazīstināja ar jaunākajām Baltijas reģiona laikmetīgās dejas izrādēm un māksliniekiem.
Platforma vienuviet pulcēja vairāk nekā 100 viesus – dejas profesionāļus (kuratorus, producentus, kritiķus) ne tikai no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, bet arī 23 citām pasaules valstīm. Platformas norisē kopumā bija iesaistīti teju 100 Baltijas skatuves mākslinieku.
Platformas programmā bija iekļautas trīs Latvijas mākslinieku un mākslinieku apvienību darbi: Līgas Ūbeles “Untitled Movement Lecture”, Jettes Lonnes Hermaņa un Annas Ansones “FrostBite”, kā arī Krišjāņa Santa un Ērika Ēriksona “Vērpete”.
Šīs un citas Baltijas Dejas platformas programmā iekļautās laikmetīgās dejas izrādes un mākslinieku prezentācijas no 77 Baltijas valstīs dzīvojošo mākslinieku iesniegtajiem pieteikumiem atlasīja starptautiska žūrija – Jūlija Asperska (Julia Asperska, Polija), Pedru Barreiru (Pedro Barreiro, Portugāle), Johanna Ikola (Johanna Ikola, Somija), Bušs Hārtshorns (Bush Hartshorn, Lielbritānija) un Gergejs Tallo (Gergely Talló, Ungārija). Kopumā žūrija izcēla Baltijas laikmetīgās dejas ainas daudzveidību, norādot, ka iesniegtie darbi ir gan konceptuāli, gan tehniski spēcīgi un vienlaikus atspoguļo dejas nozīmīgumu, kas, veidojot dialogu par sabiedrībā aktuālām tēmām, pārsniedz skatuves robežas.
Baltijas Dejas platformu rīko Igaunijas Neatkarīgā dejas skatuve “Sõltumatu Tantsu Lava” (STL), Latvijas Dejas informācijas centrs un Lietuvas Dejas informācijas centrs, tā pamīšus notiek Igaunijā, Lietuvā un Latvijā un tās mērķi ir Baltijas laikmetīgās dejas popularizēšana, vietējo un starptautisko sakaru veicināšana, kā arī jaunu iespēju radīšana māksliniekiem un dejas profesionāļiem reģionā.

Plašāka Baltijas Dejas platformas programma.

Foto: “Vērpete” (Krišjānis Sants, Erik Eriksson (Latvia))

Žūrijas komentārs

2024. gadā trīs februāra dienās aci pret aci Rīgā satikās 100 Baltijas laikmetīgās dejas mākslinieki un 100 nozares profesionāļi – kuratori, producenti, kritiķi – no 23 dažādām valstīm. Satikās, lai rādītu, stāstītu, aicinātu izzināt un izplatīt Baltijas laikmetīgo deju. Kādu viņi to redzēja? Deju, kurā ķermeņi mērojās spēkiem kustību precizitātē, ātrumā un uzticībā skaļas mūzikas, māla pulvera un kailuma pavadījumā. Deju kā pretestības formu. Deju kā cīņu starp tradīciju un tās attiecībām ar šodienu, sasniedzot kulmināciju mūžīgajos meklējumos pēc vienotības. Šo biennālisko notikumu jau trešo reizi piedzīvot ļāva Baltijas valstu laikmetīgās dejas organizāciju sapnis redzēt reģiona dejas māksliniekus biežāk un biežāk uzmirdzam uz Eiropas un pasaules ietekmīgākajām skatuvēm. Un tas izdevās. Šovasar uz Vīnes skatuves dejoja gan igauņu, gan latviešu mākslinieki, uz Taipejas – lietuviešu, kā arī veidojās citas sadarbības, kurās sniegotā Rīga ir bijusi impulss.

Raksti un recenzijas

Kopā siltāk*. Baltijas Dejas platformas apskats

Baltijas Dejas platforma – lielākais Baltijas laikmetīgās dejas notikums Rīgā