HARALDS RITENBERGS UN INGRĪDA EDĪTE SAULĪTE

HARALDS RITENBERGS

Haralda Ritenberga sasniegumi uz Latvijas Nacionālās Operas skatuves, izdejojot baleta vadošās un spilgtākās lomas, kā arī vērtīgā pieredze kino jomā bagātinājusi un veidojusi mākslinieka individualitāti, kas vēlāk izpaudusies pedagoģiskajā darbībā. Rīgas Horeogrāfijas vidusskola 40 gadu garumā bijusi Haralda Ritenberga vadībā, un tas ir laika posms, kurā skola iegūst savu stabilitāti un “vārdu”. Katra pedagoga un audzēkņa atmiņās Haralds Ritenbergs ir direktors, kurš vienmēr atradīs īstos vārdus, lai palīdzētu un atbalstītu grūtos brīžos. Direktors, kurš ar savu mieru, šarmu un harizmu spēj līdzsvarot savas skolas saimi pat visgrūtākajos brīžos. Direktors, kurš baleta mākslu pārzina, vienmēr tiecies uz tās attīstību un nekad nav spējis nosēdēt mierā, kad baleta treniņstundā sākas sadaļa “allegro”. 

Haralds Ritenbergs ir personība, kurai tik ļoti piestāv visas viņa dzīves lomas – baleta premjers, kino aktieris, pedagogs, direktors.

Dzimis 1932. gada 11. maijā Rīgā. 

1952. gadā beidzis Rīgas Hereogrāfijas vidusskolu. Laikā no 1950. līdz 1977. gadam viņš bija Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Nacionālā teātra baleta solists. 1978. gadā H. Ritenbergs uzsāka darbu Rīgas Hereogrāfijas vidusskolā, kuras vadītājs bija 40 gadus. 

Princis Zigfrīds, Bahčisarajas valdnieks Girejs, Valšu komponists Francis, korsārs Konrāds – tie ir tikai daži no skatuves tēliem, kurus atveidojis H. Ritenbergs. 25 daiļrades gados viņš dzīvojis uz skatuves apmēram 30 galveno baleta varoņu lomās. H. Ritenberga dejiskās leksikas pamatā vienmēr bijusi stingra klasiskā baleta skola, kas saliedējusies ar teicamu aktierisko prasmi.

H. Ritenbergs tēlojis vairākās kinofilmās, tai skaitā filmās “Vella kalpi”, “Vella kalpi Vella dzirnavās”, “Šķēps un roze” un “Nauris”.

1958. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu. 1965. gadā kļuva par Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieku. 1999. gadā ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

INGRĪDA EDĪTE SAULĪTE

Horeogrāfe, deju pedagoģe, V-XII Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku, II-VI Skolu jaunatnes deju svētku virsvadītāja, Deju svētku Goda virsvadītāja, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece. 

E. Tivums: “Ingrīdas Saulītes vislielākie nopelni ir latviešu Deju svētku tradīcijas bagātināšana un izkopšana līdz šodienas unikālajam (pat pasaules mērogā) līmenim. Viņas māksliniecisko devumu raksturo augsta dejas kultūra, episks vēriens, prasme skatuvisko deju pārvērst dzīvā laukuma dejā, turklāt nezaudējot būtību un bieži vien atklājot jaunas nianses.” 

I. E. Saulīte dzimusi 1935. gada 24. oktobrī Rīgā. Absolvējusi Rīgas horeogrāfijas vidusskolu (1946–1952), iegūstot baleta mākslinieces diplomu. Pēc skolas beigšanas I. E. Saulīte uzsāka savu profesionālo darbību Tautas mākslas namā (1952–1980; 1989–1993) horeogrāfijas nodaļas metodiķes amatā. Turpinot strādāt Kultūras ministrijā par repertuāra redakcijas kolēģijas locekli (1980–1988) un Tautas mākslas daļas vadītāju (1988–1989), viņas darba pienākumos un uzmanības lokā bija skatuviskās dejas nozare.  

I. E. Saulītei ir vairāk nekā 15 gadu pasniedzējas docentes pedagoģiskā darba pieredze. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (1982–1999) Horeogrāfijas nodaļas studentiem viņa mācīja latviešu tautas un skatuvisko deju, deju svētku vēsturi, deju lieluzvedumu veidošanas metodiku, vadīja praktiskos un teorētiskos diplomdarbus. Viņas diplomandu skaitā ir Deju svētku virsvadītāji un horeogrāfi Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Arta Melnalksne.

Nozīmīgs I. E. Saulītes profesionālās darbības posms saistīts ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu. Viņa ir bijusi Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja un mākslinieciskā vadītāja no 1965. līdz 1998. gadam, Skolu jaunatnes Deju svētku virsvadītāja no 1976. līdz 1989. gadam, Dziesmu un Deju svētku “Rīgai 800”, kā arī XIII, XIV un XV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāja. 

I. E. Saulīte ir arī pirmā starptautiskā tautas deju festivāla “Sudmaliņas”(1992) idejas autore un mākslinieciskā vadītāja. Augstākais I. E. Saulītes pieredzes, meistarības un patriotisma apliecinājums bija 1990. gada XX Vispārējo latviešu Dziesmu un X Deju svētku lieluzvedums “Es mācēju sadancot ar visiem novadiem”, kura mākslinieciskā vadītāja bija I. E. Saulīte un kurā piedalījās latviešu diasporas deju kolektīvi no visas pasaules, apliecinot Latvijas nacionālās pašapziņas atgūšanas vēsturisko brīdi.

I. E. Saulītei ir daudz publikāciju. Viņa ir latviešu deju un tulkoto cittautu deju aprakstu autore, cittautu deju krājumu un septiņu latviešu jaunrades deju krājumu sastādītāja, kā arī  metodisko materiālu “Kā pierakstīt deju” un “Deju kolektīva vadītāja rokasgrāmata” autore. Savā ziņā unikāla ir viņas apkopotā grāmata “Deju svētki Latvijā. Skaitļi un fakti. 1948–1990”.

Vienmēr šarmanta, eleganta, prasīga un tieša! Viņas viedoklim, bagātajām zināšanām un fenomenālai atmiņai joprojām uzticas horeogrāfi, virsvadītāji, bijušie audzēkņi un kolektīvu vadītāji.